apkņudēt
‡ apkņudêt, ringsum (vom Schmutz) zu jucken anfangen: ilgi nee̦sam pirtī bijuši; āda pa˙visam apkņudējusi Siuxt.
Avots: EH I, 93
Avots: EH I, 93
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kņudēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kņudēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
iekņudēties
‡ ìekņudêtiês Behnen, Kegeln, Lemb., Zögenhof, = ‡ ìeknidêtiês: de̦gunā man iekņudējās Dunika.
Avots: EH I, 521
Avots: EH I, 521
kņudēt
kņudêt: auch Auleja, Dunika, Grenzhof (Mežmuiža), Orellen, Siuxt. kājas ... kņudēja Janš. Dzimtene V, 374.
Avots: EH I, 637
Avots: EH I, 637
kņudēt
kņudêt, - u, - ẽju, jucken: ķaja tâ kâ sala, tâ kâ kņudēja Duomas I, 755. man mēle kņudēt kņud tam uzsaukt Alm. ausis kņud U., es jückt im Ohr. [Zu knūst.]
Avots: ME II, 253
Avots: ME II, 253