kūčot
kūčuôt, Denom. von kūči,
1) betteln:
sieviņa aizgājusi kūčuot;
2) hastig
etw. Dargebotenes ergreifen Kabillen.
Avots: ME II, 332
1) betteln:
sieviņa aizgājusi kūčuot;
2) hastig
etw. Dargebotenes ergreifen Kabillen.
Avots: ME II, 332
'kūčot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: