Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kūdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kūdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizkūdīt

‡ àizkūdît, antreibend, hetzend hin-, wegbekommen, -gehen machen: a. kalpu nuo saimnieka, nuo laukiem uz pilsē̦tu.

Avots: EH I, 34

apkūdīt

‡ apkūdît, (eine grössere Anzahl von Objekten) aufhetzen: a. visu pagastu Mesoten.

Avots: EH I, 95

atkūdīt

‡ atkūdît, herhetzen, -treiben: a. šurp uotru Ar.

Avots: EH I, 151

atkūdīties

‡ atkūdîtiês, (langsam?) "herkommen": atkūdījies pa sliktu ceļu uz mūsu māju N.-Peb.

Avots: EH I, 151

iekūdīt

ìekûdît, ìekūdinât [Wandsen], tr., aufreizen, anregen Spr.

Avots: ME II, 33

izkūdīt

[izkūdît, zu etwas antreibend hinausbekommen: izkūdīju viņu nuo istabas. Refl. - tiês, ohne Erfolg hetzen: par velti izkūdījās Drsth.]

Avots: ME I, 757

kūdīt

kûdît (unter kûdinât): auch AP., Erlaa. ‡ Refl. -tiês,

1) sich aufregen
Annenburg;

2) "?" : kuo nu kūdīsies tādā ceļā? N.-Peb.

Avots: EH I, 681

kūdīties

kūdîtiês: mühsam vorwärts streben Saikava.

Avots: EH I, 681

kūdīties

[kūdîtiês U., langsam vorwärtskommen.]

Avots: ME II, 332

piekūdīt

pìekūdīt, aufhetzen, anspornen: burvis viņu vēl piekūda LP. V, 336.

Avots: ME III, 262

Šķirkļa skaidrojumā (4)

ārpusējs

‡ ârpusẽjs, aussenseitlich, ausserhalbgelegen: (fig.) ārpusēji kūdītāji Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 59.

Avots: EH I, 195

kūdināt

kûdinât [auch Jürg., Arrasch, kûdinât 2 Ruj., Wandsen, Salis], kũdinât Dond., kûdît [Kr., C., Kl., PS., Trik., Lis., Wolm., N. - Peb., Arrasch, Jürg., kûdît 2 Salis, Ruj., Wandsen, Selg., Gr. - Essern, Bauske], kũdît Dond., [Bl., Dunika, Nigr.], -u, -ĩju, tr., antreiben, hetzen: kāds ve̦lns tevi kūdina! [kunga gars sāce viņu kūdināt Glück Richter 13, 25.] Subst. kûdinãjums, kûdĩjums, die Aufhetzung, die Anspornung: viņu suodīja par ļaužu kūdinājumu; kūdinâšana, kūdîšana, das Anspornen, das Aufhetzen: kas tā par ļaužu kūdināšanu! kûdîtãjs, kûdinâtãjs, der Ansporner, Hetzer, Aufwiegler: uz tuo viņai bija diezgan kūdītāju JR. V, 68. [Wohl zu ai. cōdati "treibt an, drängt", d. dial. hutzen "antreiben" und viell. auch slav. kydati "werfen", s. Bezzenberger GGN. 1875, 227 und Berneker Wrtb. I, 676; anders (zu le. kaût) Būga KZ. LI, 125.]

Avots: ME II, 332

saklubdīt

‡ saklubdît Auleja "sakūdīt": ka dievs juo saklubdītu da lielākai būšanai.

Avots: EH XVI, 417

sakūdināt

I sakûdinât, sakūdît, tr., aufstacheln, aufreizen, aufhetzen: viņš jau tâ netur uz mums laba prāta, bet tā sieva viņu vēl vairāk sakūdina Hasenp. n. Etn. III, 67. puisis sakūdināja (sakūdīja) meitu, lai neklausa saimniecei Dond. kaimiņi pret viņu sakūdīja suomus LP. VII, 339. tev le̦c acīs tādi, kurus viņi sakūdījuši Blaum. viņš ir gribējis mūs apmāt un sakūdīt Kaudz. M. 47.

Avots: ME II, 660