Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kūdināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kūdināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

atkūdināt

‡ atkūdinât, weghetzen Dond.: māte grib savu dē̦lu nuo sievas a.

Avots: EH I, 151

kūdināt

kûdinât [auch Jürg., Arrasch, kûdinât 2 Ruj., Wandsen, Salis], kũdinât Dond., kûdît [Kr., C., Kl., PS., Trik., Lis., Wolm., N. - Peb., Arrasch, Jürg., kûdît 2 Salis, Ruj., Wandsen, Selg., Gr. - Essern, Bauske], kũdît Dond., [Bl., Dunika, Nigr.], -u, -ĩju, tr., antreiben, hetzen: kāds ve̦lns tevi kūdina! [kunga gars sāce viņu kūdināt Glück Richter 13, 25.] Subst. kûdinãjums, kûdĩjums, die Aufhetzung, die Anspornung: viņu suodīja par ļaužu kūdinājumu; kūdinâšana, kūdîšana, das Anspornen, das Aufhetzen: kas tā par ļaužu kūdināšanu! kûdîtãjs, kûdinâtãjs, der Ansporner, Hetzer, Aufwiegler: uz tuo viņai bija diezgan kūdītāju JR. V, 68. [Wohl zu ai. cōdati "treibt an, drängt", d. dial. hutzen "antreiben" und viell. auch slav. kydati "werfen", s. Bezzenberger GGN. 1875, 227 und Berneker Wrtb. I, 676; anders (zu le. kaût) Būga KZ. LI, 125.]

Avots: ME II, 332

kūdināt

I kûdinât: auch Ev., ("aufmahnen, vermahnen") Lng. Zur Etymologie s. auch Wood Post-consonant, w 48.

Avots: EH I, 681

kūdināt

‡ *II kūdinât, zu erschliessen aus sakūdinât II.

Avots: EH I, 681

nokūdināt

[nùokūdinât, abmahnen Für. I unter kūdināt.]

Avots: ME II, 804

pakūdināt

pakûdinât, pakûdît, tr., antreiben, anspornen: ka viņi taptu pakūdināti (paskubināti) Röm. 11, 11; Hiob 16, 3.

Avots: ME III, 52

sakūdināt

I sakûdinât, sakūdît, tr., aufstacheln, aufreizen, aufhetzen: viņš jau tâ netur uz mums laba prāta, bet tā sieva viņu vēl vairāk sakūdina Hasenp. n. Etn. III, 67. puisis sakūdināja (sakūdīja) meitu, lai neklausa saimniecei Dond. kaimiņi pret viņu sakūdīja suomus LP. VII, 339. tev le̦c acīs tādi, kurus viņi sakūdījuši Blaum. viņš ir gribējis mūs apmāt un sakūdīt Kaudz. M. 47.

Avots: ME II, 660

sakūdināt

II sakūdināt, verwirren, verscharren Für. I (unter ružināt).

Avots: ME II, 660

uzkūdināt

uzkūdinât Spr., Dond., Salis, Sassm., uzkūdît, aufhetzen, aufwiegeln: nemiernieki uzkūda (uzkūdina) cilvē̦kus uz dumpi Sassm. šī teōrija uzkūduot ļaudis pret ļaudīm Vēr. II, 559.

Avots: ME IV, 348