Paplašinātā meklēšana

kũja (s. ME. II, 908): auch AP., Kabillen, Salisb., Seyershof. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 330. Le. kūja "weibliche Scham" bei Walde 1. c. II, 548 (nach Persson Beitr.) ist ein Lesefehler: bei U. heisst es "#", und statt des richtigen # "Stock" hat man versehentlich das Stichwort # "weibliche Scham" aufgegriffen.

Avots: EH I, 682

kūja [li. kūja "Stelze"], der Stab, Stock, die Keule [Alt-Ottenhof, Wolmar]: ve̦cajam kūja (Var.: kūza) klaudz BW. 13151. kur, meitiņ, kūju liki, ar kuo māti kuldintīji? 233l0. dē̦ls pruom pie kalēja, lai kaļuot šim kūju LP. VI, 524. [Nebst li. kūjis "Hammer", slav. kyjь "Hammer, Knüttel" wohl zu kaût, s. Berneker Wrtb. I, 676, Trautmann Wrtb. 123, Būga P#B. LXXI, 54 und KZ. LI, 125.]

Avots: ME II, 908

kũjaki, [kūjāki Ahswikken (li. kūjõkai)], die Stelzen Grob. n. Etn. III, 67: kuo nu ķē̦muojies, iedams kâ uz kūjakiem? MWM. X, 4, Kalleten.

Avots: ME II, 908

klaũdzêt, - u, - ẽju [Jürg., N. - Peb., Dond., Selg., Bauske], C., Kand., klaûdzêt PS., Smilt., [Arrasch, klàudzêt Wolm., Trik., klaûdzêt ² Dunika, Lautb., Gr. - Essern, Salis, Ruj.], intr.,

1) klopfen, klappern, poltern:
kas tur rīb, kas tur klaudz? BW. 16355. klaudz milniņš man maļuot 6869. spriguļi klaudz pa piedarbu Blaum. tīņi vien klaudzēja pa klēti Kaudz. M. klaudzēs pūriņš pa silu ve̦duot BW. 7644. ve̦cajam kūja klaudz 13151. lai tā tava mēle klaudz 22676. pātaga klaudz uz zirgu mugurām A. XIV, 8. zābaki vien klaudz LP. VII, 134. jāj, iet, ka klaudz vien. Sprw.: klaudz kâ izkaltusi vanckare od. kâ redeles. kuniņa rej, zuobiņi klaudz (Rätsel);

2) räsonnieren, schimpfen:
vai tu nebeigsi reiz klaudzēt Mag. XIII, 3, 62. Refl. - tiês, intensiv längere Zeit klopfen, klappern, poltern: kas mežā klaudzējās? BW. 2744. sieki, vāki klaudzējās 8012. klaudzējās, būkšējās sieva ar tīni pakaļā 21083, 2. [Zu li. kliaugė´ti (III kliáuga) " schwatzen", klaũgas " Rohrdommel", s. Leskien Abl. 299 und Būga KZ. LII, 288.]

Avots: ME II, 215

II kluga: auch Kr. Illuxt, Lubn., Pilda: sutināta vīksnas k. (Var.: kūja, nūja) BW. 23333, 3 var. līka ķēve, klugu ("?") rati 23639, 1.

Avots: EH I, 621

kluģis

2): (gaŗkāta izkapts) kreisajam ruokturim galā k. k. - apaļš kuoka klauģis (klucītis), kas ... Kegeln n. Fil. mat. 185; "izkapts ruokturis" Blieden; (kluģītis) Linden in Kurl.; dakšām, šķupelēm, ķellēm ir k. Grob.; "neliels, apaļš kuoks, kuo liek dakšām galā; lai labāk var turēt un ruoku nespiež" Frauenb.;

3): "ein solider Stock
(kūja), auf den man sich beim Gehen stützen kann" (eine Krücke?) Seyershof: iet ar abiem kluģiem; ein gewisser Teil der tîtavas Orellen (kluģītis), Seyershof; nuotinamās kluģu tītavas Janš. Bandavā I, 10. In der Bed. (unter

3) "bei der Garnwinde das krumme Hölzchen, worauf das Garn ruht"
n. Sehwers Unters. 52 aus nd. klugen "das hölzerne Röllchen zum Aufwickeln von Garn".

Avots: EH I, 621, 622

knaîdît,

1): wiederholt kneifen
Warkl.: (fig.) saltums man knaida kūjas. ‡ Refl. -tiês Warkl., = knaîbîtiês.

Avots: EH I, 627

[knũja Arrasch, = kũja; knūja, ein Hölzchen, mit dessen Hilfe man den Prahm über den Fuss führt Bezzenberger Lett. Di. - St. aus Puseneeken, Wid. Aus kūja . nūja?]

Avots: ME II, 251

kũjeniẽks (unter kũj(i)niẽks): kūjenieki, kūjas galus smērējiet, lai nečīkst kūjas gali, tumšu nakti staigājuot! VL.

Avots: EH I, 682

ķũza: auch (mit ù ² ) Oknist; sutināta ievas ķ. BW. 32462 var. ķ. (Var.: kūza, kūja) klaudz 13151 var.

Avots: EH I, 709

nùocìrst,

2): auch Pas. X, 535 (aus Lixna); ‡

3) = nùopļaũt, abmähen: n. zâli Heidenfeld; ‡

4) aufessen:
n. krietnu gabalu maizes Strasden. nuocirtu tuos rāceņus un uzstrēbu putru virsū ebenda. Refl. -tiês,

1): lai nuocē̦rtas liela uozuola kūja Pas. IX, 99; ‡

2) unabsichtlich abgehauen werden:
citām saujām nuocē̦rtas gali īkšāki (= īsāki), citām - gaŗāki Ramkau. kaķam aste nuosacirta Tdz. 56875, 2; ‡

3) einander töten (?):
krauklis kraukli nuocirtās Tdz. 55336.

Avots: EH II, 36

nũja [auch Wolm., Lautb., Dond., Salis, Ruj., Līn., nûja ² Bl., Gr - Essern], der Knüttel, Stock, [Keule Manz. Lettus: gribu es šuo pūķi bez zuobina un nūjas nuokaut Glück Apokr., S. 295. Aus liv. nuja (mit dem ū von le. kūja dass.?), s. Thomsen Beröringer 271.]

Avots: ME II, 754

‡ nũza N.-Peb. "liela kūja". Aus nūja + kūza?

Avots: EH II, 29

pìedzîvuôt,

1) bei jemand wohnen
U.;

2) bis zu einem gewissen Zetpunkt leben, zur Genüge, zum Überdruss leben:
puis[i]s ve̦cumu piedzīvuoja BW. 13168. Jānis, ar visām loterijas luozēm trakuodams, piedzīvuojis gan pie baltas kūjas Upīte Medn. laiki 177. grūts mūžiņš, nevar vair piedzīvuot BW. 7926;

3) im Leben erhalten
U.: apprecējies un piedzīvuojis dē̦lu LP. IV, 194. kēniņam visādi gāja labi, tikai mantinieku nevarēja piedzīvuot VI, 1, 506. dē̦ls aizejuot e̦suot sacījis, ka šis te ve̦lna piedzīvuošuot, vēl pasaulē e̦suot citi kalni Ezeriņš Leijerkaste II, 142;

4) erleben, erfahren:
tādu blēdību es savā mūžā nee̦smu piedzīvuojis, eine solche Schurkerei habe ich nicht erlebt U. puisis izstāstījis, kuo pieredzējis, kuo piedzīvuojis LP. III, 86. e̦smu maz labu dienu piedzīvuojusi Kaudz. M. 16. vai nav piedzīvuots, ka acis var apmānīt 47. nezin, kas nav piedzīvuots tai kaķa mūžā 20. Subst. pìedzīvuôtãjs, ein Einwohner, ein im Gesinde nicht als eigentlicher Knecht Aufgenommener, der kein eigenes Haus hat U.: par iebūviešiem apzīmē piedzīvuotājus pie saimniekiem Konv. ² 741. pìedzîvuõjums, das Erlebnis; die Erfahrung: pasniegt pašu piedzīvuojumus un nuovē̦ruojumus Āruonu Matīss Kr. Valdem. 3, dibināties uz piedzīvuojumiem Pūrs II, 196.

Avots: ME III, 248

stiba: auch Edwalen; "eine Rute" Lesten, Siuxt; "eine dicke Rute ohne Zweige" Mahlup; "nūjä Dunika, "pare̦sna nūja sišanai" Seyershof; s. ganam, rīkste - bē̦rnu pēršanai Behnen. vai tad bē̦rnam ar tādu stibu jāsit! Frauenb. sutināta ievas s. (Var.: kūja, nūja, vica) BW. 23333 var.

Avots: EH II, 578

‡ sūcin, Adv. zur Verstärkung von sùkt und sũkât: tuo s. apsūkūja Tdz. 53661.

Avots: EH II, 606