Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kūtsaugša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kūtsaugša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

kūtsaugša

kũtsaûgša, der Bodenraum über dem Stalle.

Avots: ME II, 339

Šķirkļa skaidrojumā (12)

graudāt

gràudât 2, schütteln, streuen, fallen lassen Wessen: graudā zemē tuos pakārušuos salmus! Wessen, malkas nevar dabuit nuo grē̦das: vajadzēs g. Oknist. negraudā kaidu spaļu acīs! Auleja; zerstören: g. bezdelīgu perēkli Auleja, Zvirgzdine. g. mūri Oknist; Lärm verursachend fallen machen Saikava : kam tu tik smagi graudā kuokus nuo kūtsaugšas?

Avots: EH I, 399


kabe

kabe,

1): "grimbulis I" zu ersetzen durch "grimbulis 1"; "zvejas rīki" Blieden;

2) (s. kaba

1): auch Iw., Kabillen; klēts pažuobelē aiz kabes gala aizbāztuo vāli Janš. Bandavā I, 118. nuo kūtsaugšas, kur, pie kabes saiklī pakabināts, karajās maizes kukulis Mežv. ļ. I, 12.

Avots: EH I, 572


nokārnīt

nùokārnît,

1) ["piemē̦tāt" Karkel; wühlend od. scharrend besudeln
Kursiten, Ermas, Nerft]: ja neturēsi acis vaļā, tad jau tevi nuokārnīs apkārt un apkārt De̦glavas Rīga I, 24. [nuokārnījis visu siênu dubļiem Lennew. kurmis nuokārnījis pļavu N. - Peb.;

2) wühlend od. scharrend (auch: schleuderd) herunterschaffen:
nenuokārni zemē drēbes! Neu - Wohlfahrt, Burtn. nuokārnījis visu sìenu nuo kūtsaugšas Alswig, Ermes, Lennew.;

3) "absäubern"
Naud., Kalleten, Preekuln, Grünh., Autz: jānuokārna aitu zarnas Grünwald;

4) "die Sahne abnehmen"(?)
Vank.;

5) "nuoārdīt, nuoplēst"
Ipiķi: vē̦tra nuokārnīja jumtu Nötk.; "nuojaukt" Neu- Wohlfahrt, Plm., Drobbusch, Meselau. Refl. - tiês, sich mit Mist besudeln Nerft. - Subst. nùokārnĩjums "ein von Hümpeln, Baumstümpfen und Steinen gereinigter Platz" Pabbasch.]

Avots: ME II, 796


nomudīt

II nùomudît, Refl. -tiês,

2) heruntereilen
Vank,: es tikkuo nuomudījuos nuo kūtsaugšas, kad jūs sabraucāt;

3) eine gewisse Zeit hindurch eilig und angestrengt arbeiten
Vank.: nuomudījuos ar tuo pašu darbu un tâ ātrāk nevarēju atnākt; eine Zeitlang vergebens sich abmühen Grawend., Saikava: mēs tur ilgu laiku nuomudījāmies; müde werden Saikava: pa dubļiem brizdams ļuoti nuomudījuos.

Avots: EH II, 70


pelude

pe̦lude (unter pe̦lūde): auch Dunika, Kal., (pe̦lude) Tdz. 41171; "aizžuoguota vieta kūtī, kur nuogāž luopu barību nuo kūtsaugšas" Frauenb. pe̦ludē pa vasaru e̦suot siens Janš. Līgava I, 93.

Avots: EH XIII, 222


smelkne

I smelkne Schlehk n. FBR. VII, 46,

1) "smalks mežs" Treiden, (mit elˆ ) Festen, Warkl. (vgl. smalce);

2) smelkne Kandau, meist im plur. (smelknes Iw. n. FBR. VI, 54), das feine Mehl, das beim Grützemachen abfällt
U., (smelkne) Wolmarshof, Ronneb., Drobbusch, Raiskum, (mit èl 2 ) Warkl., Festen, Meiran, (smel˜knes) Bornsmünde, Grünwald, Deg.: viņš jau ne smelknes ("smalkas sē̦nalas") nevīdē nuo putraimiem atškirt Alksn.-Zund.; smelknes "visādi smalkumi (pe̦lus u. c.) " Stenden, Erwalen, "smalkas pe̦lavas" Dond., "siena (Dond., Wandsen, Matthiä), ābuoliņa, salmu, pe̦lu u. c. smalkumi" Kurs., Nachbleibsel, gemengt mit Staub und Sand; "smalki (siena, pe̦lu) izbirumi, mazas sēkliņas u. c." Nigr., (smel˜kne) Schrunden, Upesgrīva, "Malm" Karls.: uz kūtsaugšas nav vairs ne pe̦lu saujiņas; smelknītes vien vēl pa škirbiņām atlikušās. kūts priekšā, kur sìenu bāza, sakrājies liels pulks smel˜kņu Janš. saslaucījis smelknes nuo apcirkņiem un izcepis maizi LP. III, 92. pie miltiem jauca klāt smalkās pe̦lus, sìena smelknes Janš. Dzimtene 2 II, 16. sagrābi smelknes un saber maisuos! Dond. skaidas, smelkni (Schutt?) LP. I, 149. matu smelknes VII, 674. smelknes Feilstaub L., Sägespäne U., Pulverstaub LD. n. U., Malm, (dzelzs smelksnes Dr.) Eisenfeilicht V. dzelzs smelkne, kaltuves atkritumi Konv. l 173. visu sieku dzelzs smelkņu iebēra vecītim acīs Pas. II, 116 (aus Siggund). smelkne "smalka smilts" Dienas Lapa 1891;

3) winzige kleine Exemplare:
zaķu smelkne (mit el˜ Bauske, mit elˆ Gr.-Buschhof) jūs! Bārda Zem. d. 100. kuo tu, bagātnieks, ar tādām smelknēm (kleinen, unbedeutenden Leuten) ielaidies? Stenden. Zu smalknes, smalks.

Avots: ME III, 957, 958


uzglebt

uzglêbt, = uzglâbt: sìenu priekš lietus uz kūtsaugšas uzglēbt Wolmarshof. Refl. -tiês, = uzglâbtiês: uzglēbties nuo plūdiem kur augšā Wolmarshof.

Avots: ME IV, 332


uzlocīt

uzlùocît, Refl. -tiês,

3): vakarā šis uzluocījās uz kūtsaugšas pie Olgas Saikava.

Avots: EH II, 728


uzšļaukt

uzšļaukt,

1) (hin)aufziehen:
uzšļaukt siena gubu uz kūtsaugšas;

2) aufschrägen:
viņam uzšļaukti ple̦ci, (schräge) Schultern Stenden.

Avots: ME IV, 389


uzsvaidīt

I uzsvaidît,

1) wiederholt hinaufwerfen:
u. sìenu uz kūtsaugšas;

2) wiederholt werfen auf.

Avots: ME IV, 387


uztramdīt

uztramdît,

1) (auf etw.) (hin)aufscheuchen, -jagen:
uztramdīt vistas uz kūtsaugšas, uztramdīt kuo kam virsū;

2) aufscheuchen:
uztramdīt zaķi, uztramdīt kuo nuo miega.

Avots: ME IV, 393


uzvicināt

uzvicinât,

1) hinaufziehen, -führen:
sienu ar zirgu uzvilcināt uz kūtsaugšas Stenden;

2) aufhalten:
uzvilcināt kādu cilvē̦ku KatrE.

Avots: ME IV, 398