Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kaļķe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kaļķe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

kaļķe

‡ kaļķe Borchow, Plur. kàļķes 2 Gr -Buschh. n. FBR. II, 77, Saikava, Sonnaxt, = kaļ̃ķis l.

Avots: EH I, 580

kaļķenīca

kaļ̃ķenĩca,

1) die Kalkbrennerei
Infl., Konv.; 1

2) die Kalkpfeife:
kaļķenīcu sūkt Infl., Erlaa.

Avots: ME II, 147

kaļķenieks

kaļ̃ķeniẽks: der Kalkführer Janš. Dzimtene IV, 80; f. kaļķeniece, eine Frau, die Kalk führt ebenda 76.

Avots: EH I, 580

kaļķenieks

kaļ̃ķeniẽks (li. kálkininkas), der Kalkbrenner, Kalkhändler Spr.

Avots: ME II, 147

pakaļķetna

pakaļķe̦tna, die Hinterpfote Etn. IV, 79.

Avots: ME III, 40

Šķirkļa skaidrojumā (3)

kaļķis

kaļ̃ķis,

1) der Kalk:
lielskungs nuobijies kâ kaļķis Aps. dzīvais kaļķis, lebendiger Ätzkalk. Gew. der Pl. kaļķi (kaļķes Spr.): kaļķus dedzināt, Kalk brennen: kaļķu ceplis, der Kalkofen; nedzē̦sti kaļķi, ungelöschter Kalk;

2) eine Kalkpfeife,
so namentlich in der Deminnutivform kaļ̃ķĩtis: vienam cigārs uotram kaļķis JR. VII, 37. kaļķītis - auch eine kleine Pfeife überhaupt: pārduot kuoka kaļķīti Degl. [Nebst li. kálkis] zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 147

pārjaukt

‡ pãrjàukt, von neuem jàukt: vēl reizi p. gabanas AP., Saikava. Refl. -tiês, umrührend sich überanstrengen: vai nu kaļķes tik grūši jaukt, ka var p.? Saikava.

Avots: EH II, 201

plaukt

I plaûkt: tȩ̄vs nebija varējis p. (zum Wohlstand gelangen) Vindedze 78. rīta pusē plauka sarkana blāzma Jauns. B. gr. 3 II, 199. laiks plauka jauks Vindedze 122. duobē iebeŗ kaļķes un dalej ūdeni; tad kaļķes plaûkst ("?") Saikava. Subst. plaûkšana: rudzi, tie pašā plaukšanā BW. piel.2 28110,1; plaûkums: saimniecei ir labs piena p. (= piena raža) Lubn.

Avots: EH II, 285