kaļiņa
kaļiņa, eine seichte Stelle im Fluss: pluosts uziet uz kaļiņas (se̦kluma) Etn. IV, 61.
Avots: ME II, 147
Avots: ME II, 147
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kaļiņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kaļiņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)
izdusa
izdusa,
1) das Ausruhen, die Ruhe:
pēc īsas izdusas būs jāstājas suoģa priekšā Kaudz. M. īss ceļš uz gaŗu izdusu A. IX, 1,347;
[2) "?": brālīšam ar izdusu (Var.: aizdusu) pakaļiņa BW. 35056 var.].
Avots: ME I, 730
1) das Ausruhen, die Ruhe:
pēc īsas izdusas būs jāstājas suoģa priekšā Kaudz. M. īss ceļš uz gaŗu izdusu A. IX, 1,347;
[2) "?": brālīšam ar izdusu (Var.: aizdusu) pakaļiņa BW. 35056 var.].
Avots: ME I, 730
izvirgāt
izvir̃gât, tr., auszupfen, ausrupfen: dē̦lu mātes pakaļiņa kuplumā, biezumā, meitu mātes pakaļiņa kâ virgāt izvirgāta (Var.: kâ sukāt izsukāta, kâ ar sluotu nuoslaucīta) BW. 23618.
Avots: ME I, 829
Avots: ME I, 829
ripu
ripu, Interjektion zur Bezeichnung einer rollenden Bewegung: ripu, ripu mātes pūrs (ripu tek mātes pūrs 16732) nuo kalniņa lejiņā BW. 7820. ripu, ripu, pakaļiņa 5723. ripu, ripu aizgāja puisītis par kambari pāri 2143.
Avots: ME III, 530
Avots: ME III, 530
sīkaļa
sīkaļa,
1) auch sīkuļa, sīkule, ein Mädchen von kleinem Wuchs:
nebē̦dā tu, tautieti, ka es tāda sīkaļiņa (Var.: ze̦muliņa)! BW. 21460, 3 var. man[a] māsiņa sīkuliņa (Var.: sīkaliņa) 29323, 5. sīkaļiņa (Var.: sīkaļiņa, sīkulīte, sīkuļiņa) ruozes sēja 6490; "ein nicht gehörig ausgewachsenes Tier" (mit î 2 ) Bauske;
2) eine Sopransängerin:
soprānistes tika sauktas par sīki ... dziedātājām jeb arī par sīkaliņām A. XX, 470. visas re̦sni dziedātājas, nav ne˙vienas sīkaliņas Ld. 824;
3) eine Kuh mit kleinen Flecken; ein Kuhname
Bers., Golg.
Avots: ME III, 851
1) auch sīkuļa, sīkule, ein Mädchen von kleinem Wuchs:
nebē̦dā tu, tautieti, ka es tāda sīkaļiņa (Var.: ze̦muliņa)! BW. 21460, 3 var. man[a] māsiņa sīkuliņa (Var.: sīkaliņa) 29323, 5. sīkaļiņa (Var.: sīkaļiņa, sīkulīte, sīkuļiņa) ruozes sēja 6490; "ein nicht gehörig ausgewachsenes Tier" (mit î 2 ) Bauske;
2) eine Sopransängerin:
soprānistes tika sauktas par sīki ... dziedātājām jeb arī par sīkaliņām A. XX, 470. visas re̦sni dziedātājas, nav ne˙vienas sīkaliņas Ld. 824;
3) eine Kuh mit kleinen Flecken; ein Kuhname
Bers., Golg.
Avots: ME III, 851
šurp
šur̃p AP., Iw., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., šur̃pu Līn., Wolm., šurpum BW. 24604, šurpam RKr. IX, 109, šurpan BW. 5037, Adv., (hier)her: rādi šurp! zeig her! LP. III, 38. viņš šurpu nācis Vēr. v. J. 1904, S. 265. - šurp(u) (un) turp(u), hin und her; hier und da : muļķītis klenderēja pa mežu šurpu, turpu LP. IV, 211. šurpu turpu metu irkli Aus. I, 16. šurpu, turpu vējiņš luoka sausas egles galuotnīti BW. 8896. šurpu, turpu pakaļiņa 5723, 1 var. cita (vilna) šurpu, cita turpu, cita peļu midziņā 6916 var. Zum -p s. Le. Gr. § 558.
Avots: ME IV, 107
Avots: ME IV, 107
virgāt
I vir̃gât C., Serbigal, (mit ir̂ ) Ronneb., Smilt., Trik., (mit ìr 2 ) Lis., -ãju, raufen, reissen, zupfen Plm. n. RKr. XVII, 86, Adl., Golg,, Lubn., Meiran, Meselau, N.-Peb., Vīt.; reissen, zerreissen, abtragen Sessw.: kuce̦ns virgā grāmatu, papīru, lupatu Golg. virgāt matus, linus Vīt. sīkstu ve̦lē̦nu aruot bij gan, kuo virgāt ders. saknes jāvirgā gruoziem Serben. meitu mātes pakaļiņa kâ virgāt izvirgāta (Var.: sukāt izsukāta) BW. 23618 var. kāds sāka virgāt harmōnikas Saul. I, 211. Refl. -tiês, sich, einander beissen, raufen, (scherzweise Lubn., Meiran) zanken Plm. n. RKr. XVII, 86, Adl., Grawendahl, Kosenhof, Meselau, Peb., Ogershof, Schwanb., Sessw., Vīt., (mit ir̃ ) Nötk., Drosth., Gotthardsberg; albern, lärmen Lubn., Meiran: virgājās kâ suņi Grawendahl. mūsu un viņsē̦tas suņi briesmīgi virgājās Sessw. bē̦rni virgājas Schwanb. zēni sāka matiem virgāties (einander die Haare raufen) Vīt. tad ta tie virgājas! Lis., Nötk. Zur Wurzel u̯er- "aufreissen, ritzen" (bei Walde Vrgi. Wrtb. I, 286)?
Avots: ME IV, 604, 605
Avots: ME IV, 604, 605