kašķāties
kašķâtiês, - ãjuos, kašķêtiês, - ẽjuôs, sich an jem. reiben, Händel suchen, widerhaarig sein: kuo tu ar mani tik daudz kašķējies? Lub., Fest. vēl viņš kašķējas! Purap. Zu kašķis.
Avots: ME II, 170
Avots: ME II, 170
'kašķāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: