Paplašinātā meklēšana

kašu (?)"gleichwie": es darītu kašu viņš Treiden. S. auch] kašu unter kāšu.

Avots: ME II, 171

‡ kašuks, das Kratzeisen des Böttchers Stenden: spaņņa iekšu izgludina ar kašuku.

Avots: EH I, 592

kašumi,

1): Angebranntes am Kesselboden
Kl.-Roop; zusammengekratzte Speise- od. Teigreste Seyershof: abras k.

Avots: EH I, 592

kašumi,

1) der im Grütztopf oder Brottrog sich bildende, festklebende Ansatz
U.; das Angebrannte am Boden eines Grützkessels Salisb.;

2) zerbröckeltes Heu, Heuüberreste
Bers. [Etwa aus kasumi + kašas.]

Avots: ME II, 171

III be: sprediķis bija tik gaŗš, ka apnika be, klausuoties Wessen. piekusa kājas be, stāvuot un gaiduot mācītāja ierašanuos ebenda. sniegs apsniga be, kašuot (kartupeļus) Kaltenbr.

Avots: EH I, 210

I gùlbis (li. gul̂bis, apr. gulbis),

1) der Schwan:
gulbis gudzina, guldzina. gulbji atne̦s pavasarī maziem bē̦rniem zābakus;

2) Name einer weissen Kuh
K. [Daneben mit Tenues: obersorb. kołp', kašub. kêłp "Schwan"; vgl. Berneker Wrtb. I, 660 u. 322 und Trautmann Wrtb. 101.]

Avots: ME I, 676

kast, kasu od. kašu, kasu (li. kàsti "graben"),

1) scharren, die Erde aufwerfen:
ar skubu Krancis zemi kaš Rainis;

2) harken
C.,[Laud. und Tauerkaln n. U., Warkland, Dagda, Wessen, Nerft, Ronneb.]: balta eimu, balta te̦ku uz ruobežu sienu kast BW. 28594. Refl. -tiês, scharren, sich an jem. reiben, Händel suchen [AP.]: tas kašas ar visiem A. XVII, 186. tas ir mans šīs dienas kasums Lub. [Nebst kasît, kasus, kašķis, kašât u. a. zu apr. kexti "Zopfhaar", slav. česáti "kratzen, kämmen". kosá "Haarzopf", serb. kòsiti lacarere, an. haddr "Haupthaar der Frau", ai. kacchū-ḥ, arm. k̕os "Krätze", av. kasvīš "Hauptausschlag", gr. χεσχέον "Flachsabfall" u. a., s. Изв. XVII, 4, 110, Trautmann Wrtb. 120, Berneker Wrtb. I, 152 und 581, Boisacq Dict. 443 f., Persson Beitr. 784 und 812 ¹ Wood IF. XXII, 147, Pictet KZ. V, 336 f.]

Avots: ME II, 169

kâšu [C., Trik., kâšu ² Lautb., Nigr., Bauske], Biel., oft kašu (z. B. Jos. 8, 15, Ap. 8, 23, L., Vēr. II, 967; 1096), wie, als ob, als wenn: vaiņadziņu nuoraudāju kašu tē̦vu, māmuļīti RKr. XVI, 202. tādas pat villainītes kāšu man nabagam BW. 18462. jājējam šķiet, kāšu atbalss viņu mēdītu Lautb. slimais rādās kašu visu˙bagātam Biel. [tāšu bija nabagam, kāšu visu˙bagātam BW. 35553 var. Kristus valstība it kašu vēl nezaļuoja Glück II Sam. 23. rādīdamies kāšu dievs e̦suots II Thess. 2, 4. - Aus kâ + šu (s. Le. Gr. § 591).]

Avots: ME II, 205

muskuļuôt, intr., sich zusammenziehen, schwärmen: bites muskuļuo, sāks bē̦rnus laist Ahs. n. RKr. XVII, 40. Refl. -tiês, sich ballen, sich winden: pa apkašu luožņā, lē̦kā, vijas, muskuļuojas, raisās tūkstuots sarkanu ugunsčūsku AU.

Avots: ME II, 672

nekaši, nekašu (?), auf keinerlei Weise Wid.; vgl. ne˙kâži und ne˙kāši.]

Avots: ME II, 718

I rāja U., Bielenstein Holzb., rãja Lems., Salis, Salisb., auch Plur. rãjas Wolmarshof, Ruj., U., Karls., rãji Widdrisch, das stehende, faule, eisenhaltige Wasser in Niedrigungen; das dünne, in Regenbogenfarben spielende Häutchen, das sich auf solchem Wasser zeigt: bērziņš... purvā rājas dzērējiņš Bārda Stari I, 202. - ar rājas ūdeni var rustēt un me̦lnuot Harder n. U. Wohl identisch mit kašub. râja "błoto" ; vgl. auch rāva und Būga KSn. I, 81.

Avots: ME III, 495