2)reizend: mieg pirmā miegā meiča kairi skaista Plūd. zē̦ns dzēra vēl skūpstus nuo kairās meitenes Stari I, 145. pilnīgi nuode̦vušies kairuo prieku skurbulim JR. IV, 89.
II kàirs2 [Warkl.(li. kaĩras)],link BW. 15467, 9: [nuo visām partijām, labā un kairā spārna L. W. 1921, No 45, 2. kairuo kāju kratīdama BW. V, S. 456, No 718, 3 (inflänt.). - Aus * krair(a)s; vgl. ķeiris, kreilis, kreiss.]
grigalka, das Steuer eines Flosses :mēs kairs pie savas grigalkas izlaidāmies atpūsties MWM. IX, 892 ; Adsel, Lasd., Kokn. n. A. XIII, 329. [Beruht wohl auf r. брегáлка "палица, сручная дубина".]