skaistinât: vainaciņš ... munu galvu skaistinā Tdz. 47678. kas juo (= viņu) skaistu skaistināja? 57694. ‡ Subst. skaistinātājs (f. s-ja ), der (die) Verschönernde:visas malas skaistinātāja A. Brigadere Dievs, daba, darbs 268.
skaistît U., -ĩju,kaistin%C3%A2t">skaistinât (li. skaistinti"glänzend machen"),schön machen U., schniegeln V., verschönern:grieķu svētnīcas ir tikai skaistinātas dzīvuojamas ē̦kas MWM. v. J. 1898, S. 825. vienmuļuo dzīvi skaistināja dabas tuvums Veselis Saules kapsē̦ta 92. Refl. skaistîtiês,sich zieren L., sich schön machen, putzen U.