aizdakalēties
‡ àizdakalêtiês, tollend fort-, hinlaufen (von Kindern gesagt): nezin kur nu atkal aizdakalējušies Stuxt.
Avots: EH I, 17
Avots: EH I, 17
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kalēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kalēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)
aizkalēties
àizkalêtiês,
1) lange Zeit nicht essen, hungern:
bij gan aizkalējies, bet nu ar tāpēc rij Lasd.;
2) angebrütet sein:
uola bij jau aizkalējusies Ruhental [wenigstens in der ersten Bedeutung, wohl zu kàlst; vgl. mnd. hellich "durstig, lechzend" und mndl. hael "ausgetrocknet, dürr"].
Avots: ME I, 30
1) lange Zeit nicht essen, hungern:
bij gan aizkalējies, bet nu ar tāpēc rij Lasd.;
2) angebrütet sein:
uola bij jau aizkalējusies Ruhental [wenigstens in der ersten Bedeutung, wohl zu kàlst; vgl. mnd. hellich "durstig, lechzend" und mndl. hael "ausgetrocknet, dürr"].
Avots: ME I, 30
apkalēties
atkalēties
atkalētiês (cf. li. atsikal̃ti, sich anlehnen),
1) sich erholen, wieder zu Leibeskräften kommen (nach einer Krankheit):
kad pie mums atnāca, tad bija tāds nuovārdzis; bet nu jau labi atkalējies;
2) sich laben an Speise und Trank:
ļauj jel atkalēties Etn. I, 58, Ruhental;
3) längere Zeit etwas nicht getan oder etw. vermisst haben und daher sich mit besonderem Eifer daran machen:
tie nu gan ir atkalējušies ar dancuošanu; ņe̦mas nuosvīduši Etn. I, 32, Blieden;
4) mit nuo - sich entwöhnen, entfremden:
bē̦rns atkalējies nuo ve̦cākiem, svešumā dzīvuodams C. viņš pavisam atkalējies nuo darba C. [Zu li. atsikal̃ti gehören wohl nur die Bedeutungen 3 und 4 (vgl. damit li. ãtkalas "неохотный"). Dagegen 1 und 2 gehören wohl nebst le. atkala und apkala zu russ. колѣть "krepieren" (urspr. wohl "erstarren", woraus im Lettischen die Bed. "erstarken" entstehen konnte).]
Avots: ME I, 164
1) sich erholen, wieder zu Leibeskräften kommen (nach einer Krankheit):
kad pie mums atnāca, tad bija tāds nuovārdzis; bet nu jau labi atkalējies;
2) sich laben an Speise und Trank:
ļauj jel atkalēties Etn. I, 58, Ruhental;
3) längere Zeit etwas nicht getan oder etw. vermisst haben und daher sich mit besonderem Eifer daran machen:
tie nu gan ir atkalējušies ar dancuošanu; ņe̦mas nuosvīduši Etn. I, 32, Blieden;
4) mit nuo - sich entwöhnen, entfremden:
bē̦rns atkalējies nuo ve̦cākiem, svešumā dzīvuodams C. viņš pavisam atkalējies nuo darba C. [Zu li. atsikal̃ti gehören wohl nur die Bedeutungen 3 und 4 (vgl. damit li. ãtkalas "неохотный"). Dagegen 1 und 2 gehören wohl nebst le. atkala und apkala zu russ. колѣть "krepieren" (urspr. wohl "erstarren", woraus im Lettischen die Bed. "erstarken" entstehen konnte).]
Avots: ME I, 164
atskalēties
atskalêtiês Katzdangen, hungrig sein, heftig nach etw. verlangen. [Mit eingeschobenem Reflexivpronomen; zu àizkalêtiês.]
Avots: ME I, 191
Avots: ME I, 191
dakalēties
dakalêtiês, ‡
2) "unartig sein" (von Kindern)
Siuxt: kuo tu te dakalējies vie˙nādi? Siuxt; ‡
3) "?": jūs visi pa klēti dakalējaties Daugava 1933, S. 196.
Avots: EH I, 303
2) "unartig sein" (von Kindern)
Siuxt: kuo tu te dakalējies vie˙nādi? Siuxt; ‡
3) "?": jūs visi pa klēti dakalējaties Daugava 1933, S. 196.
Avots: EH I, 303
dakalēties
iekalēties
iekalēties
iekalēties
izkalēties
I izkalêtiês, lange etwas entbehren, nuo kaut kā ilgi būt atturē̦tam, piem. nuo ēšanas Lös. n. Etn. IV, 34; heisshungrig sein: e̦smu visai izkalējies Fest., Bers.
Avots: ME I, 747
Avots: ME I, 747
izkalēties
izkalēties
II izkalêtiês, aus dem Ei hervorgehen M. (gew. izšķilties). [zu li. išsikálti "выбираться, выклюнуться".]
Avots: ME I, 747
Avots: ME I, 747
kalēties
I kalêtiês: pēc vairāk gadu kalēšanās un garēšanās beidzuot viņa ir kuopā ar savējiem Janš. Mežv. ļ. II, 511. viņas pēc mājām ... vairs nekalēšuoties 461. Baibele. ... vairs tâ nekalējas māju 463. man kalas gaļas, ich habe starkes Verlangen nach Fleisch Wolmarshof.
Avots: EH I, 577
Avots: EH I, 577
kalēties
kalēties
kankalēties
kankalêtiês,
1) prozessieren Lub., Fest.;
[2) "sich einmischend hinderlich sein":
"nekankalējies starpā!" saka strādniekam, kas ar savu neveiklību straucē vai kavē uotru darbā Serben;
3) sich befassen mit, sich kümmern um:
negribēju ar viņu tik ilgi kànkalēties 2 Lis., Warkl.].
Avots: ME II, 155
1) prozessieren Lub., Fest.;
[2) "sich einmischend hinderlich sein":
"nekankalējies starpā!" saka strādniekam, kas ar savu neveiklību straucē vai kavē uotru darbā Serben;
3) sich befassen mit, sich kümmern um:
negribēju ar viņu tik ilgi kànkalēties 2 Lis., Warkl.].
Avots: ME II, 155
nokalēties
‡ nùokalêtiês, sehr sehnsüchtig werden: nuokalējusēs tīrā ... āra gaisa Janš. Līgava I, 466. ļuoti nuokalējusēs savēju Mežv. ļ. II, 416 (ähnlich I, 193). ja es kādreiz aplam pēc tevis nuokalēšuos Bandavā II, 333.
Avots: EH II, 51
Avots: EH II, 51
pakalēties
I pakalêtiês, ‡
2) = pabadenêtiês Heidenfeld, Meselau, Prl., Saikava: lai pakalējas līdz vakaram.
Avots: EH II, 139
2) = pabadenêtiês Heidenfeld, Meselau, Prl., Saikava: lai pakalējas līdz vakaram.
Avots: EH II, 139
pakalēties
pakalēties
uzkalēties
uzkalêtiês, = uzkavêtiês: uzkalēties kādā vietā ilgāki AP. Vgl. aizkalêtiês und iz-kalêtiês I.
Avots: ME IV, 338
Avots: ME IV, 338
Šķirkļa skaidrojumā (2)
izkaļoties
izkaļuôtiês,
1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;
2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.
Avots: ME I, 747
1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;
2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.
Avots: ME I, 747
kakalze
kakalze, kakal̂za Mar., ein hart gewordener Lehmkumpen, der durch die Egge nicht fein gemacht werden kann Oppek. n. Mag. XIII, 23: Gulbenē ve̦ci ļaudis stāsta, ka kakalze (sakaltis māla gabals uz lauka) e̦suot vilka māsa un akmens vilka brālis LP. VII, 574. [Vielleicht mit Reduplikation zu apkala (s. dies), aizkalēties (s. dies) und kàlst; zum z vgl. kukurznis, kukulznis und ciekurznis.]
Avots: ME II, 137
Avots: ME II, 137