Paplašinātā meklēšana

[kalît, schwatzen: kuo nu kalī? Bauske. - Zu kaļuôt.]

Avots: ME II, 141

kalĩte, ‡

3) "ein Päckchen"
Mar.

Avots: EH I, 578

kalĩte,

1) eine lederne Tasche (aus r. калитá "Beutel, Tasche") Kalzenau, AP., Ronneb., [N. - Peb.]: gan tu rītā rubināsi bisnieciņa kalītē BW. p. 918. griežat, panākstni, kalītes priekšā (Var.: griez kali priekšā) BW. 25651. viņai darbeklis bija kalītē līdza ņe̦mts MWM. VIII, 330. nenesiet maku, nedz kalītu [von einem nom. s. * kalīta?], nedz kurpes Glück Luk. 10, 1;

2) ein Vorhängeschloss Mar., N. - Kmph., Smilt, [Bauske, Wadaxt.]

Avots: ME II, 141, 142

‡ kalītis Lems., Wainsel, = kalĩte 2.

Avots: EH I, 578

kuokalĩtis "?": bērniņi, mani kuokalīši, ar plikiem vē̦de̦riem BW. 2945. nu, mani kuokalīši (zu Pferden), izlaidiet kājas! Alm. [kuokālītis Gramsden, kuõkālītis Bauske, ein Kosewort.]

Avots: ME II, 342

te̦kalĩtis N.-Schwanb., f. te̦kalĩte A.-Autz, Lennew., = te̦kātnis: bē̦rns nav liels, bet tik tāds te̦kalītis N.Schwanb. te̦kalīte "kas te̦kā" Nötk.; "ein Mädchen, das stets zu Besuch gehen will" Meiran; "celīte" Kalz.; "ein kleines (nicht älter als 7 Jahre), munteres, lebhaftes Mädchen" A.-Autz, Salgaln.

Avots: ME IV, 158

‡ rutkalītis BW. 2973, l, ein kleiner Rettig?

Avots: EH II, 386

àusîtiês (zu àuss), austies [?] Purap.,

1) aufmerksam, ängstlich horchen, die Ohren spitzen:
es klausuos, es ausuos, kas aiz kalna velējas BW. 12730. kuo tu ausies kā zaķis? viņi sāka ve̦ctē̦va ruņā ausīties A. VII, 611, Etn. II, 176; Lasd., Sessw., Adsel n. A. X, 2, 66; Sissegal;

2) sich schnell bewegen [?], sich anstrengen:
puisis laikam grib saimniekam patikt, ka viņš tā aũsâs Ronneb. sirmgalvis ausās kuo teikt Purkalītis; Drostenh.;

3) sich unsinnig gebärden, albern:
kuo tu ausies kā nejēdzīgs MWM. V, 526. Bed. 3 lässt sich aus der Bed. 1 leicht entwickeln: aus "die Ohren spitzen"(von Pferden gesagt) gelangt man zu "scheu werden; sich albern betragen", vgl. das alle diese Bedeutungen aufweisende aušāties. Weniger klar ist die Bed. 2; in Ronneb. unterscheidet man àusîtiês 1 von aũsîtiês 2.]

Avots: ME I, 227

bir̂zt, -stu, -zu, intr., zerbrökeln, zerfallen [Wolm.], Lös., Smilt.: plācens birza kalītē BW. 31744. maize birza starp viņa zuobiem Vēr. II, 516. zuobs ne˙maz nebij birzis Mat. sausa lapa birst, kad tuo saspiež Lös. [Zu ber̂zt].

Avots: ME I, 300

‡ ķikala, ķikalīte, verächtl. Bezeichnung einer weiblichen Person: nu sāka ķikala [?] priecāties, re̦dz manu bāliņu kâ gaigaliņu BW. 18930. neduomā ..., ka es tāda ķikalīte (Var.: lūze, ze̦muliņa, sīkalīte) 21780, 2 var.

Avots: EH I, 701

klidzinât,

1) ein wenig wackeln, klappern, sich klapernd fortschleppen, im Wagen fahren
Druw.: sudmalas klidzina. brūnis sāka klidzināt Seibolt;

2) schreien (namentl. vom Habicht), klappern:
vanags klidzina Etn. II, 51; LP. V, 164. dzeņi vien klidzināja BW. 25909. divi graši kalītē kâ dzenīši klidzināja 20400, 1;

3) fakt. zu klidzêt, wackeln, klappern, schreien machen, zum Schreien bringen
Etn. IV, 66. vilkam mute jāaizslē̦dz, lai ganiņus neklidzina Kaltenbrunn BW. 29422.

Avots: ME II, 226

[kuõkalis Ruj., Dond., Lautb.], kùokalis ² [Bers., Odensee, kuõkālis C., N. - Peb., Bauske, Gründwald, Grünhof, Gr. - Sessau, Mitau, Nikrazen, Hofzumberge, MSil., Līn., kuokālis Gold., AltAutz, Lis., Gramsden], die Kornrade (agrostemma githago L.) Mag. IV, 2, 46, RKr. II, 65: tu jau katram kuokalītim un katrai rudzu puķei draugs Asp. Ziedu klēp. 47. [Wohl eher nebst li. kuokalis und le. kūkaļi (s. dies.) entlehnt aus r. кýколь dass., als damit (s. Berneker Wrtb. I, 599 f.) verwandt; vgl. auch Būga LM. IV, 447.]

Avots: ME II, 342

‡ *lē̦kalis (erschlossen aus voc. s. lē̦kalīt) Tdz. 51858 (vom Hasen); wer zu springen (hüpfen) pflegt.

Avots: EH I, 736

[maskalis Warkh., Warkl., ein (vorzugsweise: altgläubiger) Russe]; maskalĩtis, der Moskoviter: kriev(i), kriev(i), maskalīt (Var.: Maskaviet), kam nuokavi bāleliņus! BW. 32069 [aus Nerft. Zunächst wohl aus li. maskõlius "Russe".]

Avots: ME II, 564

Mĩkãlis [Wolm., PS., Trik.], Smilt., der Michaelistag, 29. September: ziema (iesākas) ar Mīkāli Wohlfahrt n. Etn. III, 126. Mīkalīt[i]s dievu lūdza, es pielūdzu Mīkalīti; Mīkalīt[i]s man atnesa putuojuošu alus kannu BW. 33238.

Avots: ME II, 641

rakalis: auch Allend.; maza biju rakalīt[e] BW. 5342, 1 var. nuopēra viņu it kâ rakali Siuxt.

Avots: EH II, 352

salmeniẽks,

1) eine Person, die es mit Stroh zu tun hat
Nötk.: salmenieki, savu ķēvi apraugat! es redzēju rijniekam ķēves kāju kalītē BW. 31621; jem., der beim Dreschen (mit einer Maschine) das ausgedroschene Stroh weg nimmt Pe̦nkule, Schibbenhof; "salmu vedējs (ar mašīnu kuļuot)" Kursiten, Lindenhof, Lubn., (salminieks od. salmieks) Grünhof;

2) "ein Anbau bei der
rija zum Aufbewahren von Stroh" Vank., Jürg., N. -Peb., Mar., N. Schwanb.

Avots: ME II, 675

takale,

1) ein viel umherrennendes Weib
Meiran;

2) eine Art Pflanzen
Warkl.; Demin. takalītes, melissa officinalis Zbior XV, 275; vielleicht mit hochle, a aus e, in der Wurzelsilbe.

Avots: ME IV, 126

tas (li. tàs), fem. tã, der, die, (neutral) das: (substantivisch) tas (neutral) bijis tâ pret vakaru LP. V, 130. tas nebij vakars (es war noch nicht Abend), - puôdu ve̦zums tukšs VI, 368. tas nu bij tas: suns bij laimīgs, bet . . . IV, 170. tas nu tas 6, V, 3, 318, VII, 512 u. a., soviel davon (es folgt etwas anderes); damit verhält es sich so. kas tiesa, tas tiesa LP. II, 81. tas mīlestības jauka tiesa, ka . . . Purkalītis. ve̦cie nuo tam (davon) ne dzirdēt LP. III, 68. par tuo (deswegen) ne˙kas! II, 23. tas aba ir, das eben ist es. tas pats, derselbe, dasselbe. ne šis, ne tas (weder das eine, noch das andere), -ne labs, ne slikts RKr. VI, sak. v. 369. ne šis, ne tas, - ne kuo dara, ne laiž vaļā 125. šuo, tuo (dies und jenes) saridēt LP. III, 107. tā, kas klātu aicināja, tā iedeva zīdautiņu BW. I, S. 763, No 5036. kur tie dzima, stalti vīri, kur tie bē̦ri kumeliņi? S. 876, No 1147, 1. neduošu tē̦vam, tam cietas ruokas; māmiņai, tai es duošu 1574. tā bij manim viegli ņemti 13896 var. (adjektivisch) ka[d] jau dagāja tys (ostle. für tas) laiks, ka . . . Zbior XVIII, 447. zinu savu augumiņu tuos (gen. pl.) valuodu nene̦suot BW. 8817. uztaisījis nuo tā ze̦lta sev ze̦lta pili LP. III, 91. akmentiņis tai naksniņi BW. 9945. abi zē̦ni sarunājās; tas viens teica . . . LP. III, 94. tās dienas pļāvumu sargāt 90. tajā vietā, kur . . . VII, 1290. pa˙priekšu uzvilktas tās meitas; beidzuot . . . III, 82. tad tais mājās drīzi dzīras V, 34. kas tamā rungā iekšā e̦suot? VI, 626. kas vēl tas lielākais I, 149. jūs jau tā gudrā! Balt. Vēstn. 1900, No 125. iz tās vienas dzeltenītes Biel. t. dz. 2308. bet tuo tiesu . . . LP. I, 161. uz tuo pusi II, 19. pa tuo starpu III, 15. tas un tas, der und der, ein bestimmter: lai tuo un tuo šķirstu vaļā neslē̦dzuot VI, 57. eji uz tuo un tuo kalnu! I, 106. līdz tai un tai muižai VII, 619. tur tanī un tanī valstī nav ūdens J. K. V, 92. (instr. s.) kuo - tuo, je-desto: kuo talak tās gāja, tuo neskaidrāki atdalījās cits nuo cita . . . MWM. v. J. 1898, S. 184. kuo skaistāki ziedi zied, tuo siltāka, tuo jaukāka K. Müller RKr. 213. tas ba, eben der selbe Le. Gr. § 586. Weitere (anders geordnete) Belege Le. Gr. § 370 mit Literaturangaben. Zu slav. to-, ai., av. ta-, gr. το-, got. ƥa-, apr. s-ta- u. a. "der", s. Trautmann Wrtb. 311 f.

Avots: ME IV, 134

ūzas,

1): auch (mit ũ) AP., (mit ù ² ) Kaltenbr. (ehemals nur leinene Hosen),
Višķi, (leinene Hosen, nur im Munde alter Leute) Warkl.; nav ne˙viena Līderie ar biksēm: ar ūzām ... kâ ar miltu kalītēm BW. 20575. platajām ūziņām 14477, 1. kas gulēja ūzītēs 35438 var. (neben ūzas ebenda).

Avots: EH II, 742

veida Plūd. Rakstn. I, 69, Purkalītis, = veids, die Gestalt, Form.

Avots: ME IV, 522