Paplašinātā meklēšana

‡ àizkal˜dinât, zu schmieden anfangen machen: aizkaldinājis ratus (die Eisenteile eines Wagens), bet kalējs kalšanu pārtraucis Golg.

Avots: EH I, 28

‡ apkal˜dinât (li. apkáldinte), (wiederholt) beschlagen Spr.: a. zirgu, ratus. a. pūra lādi (ar ornāmentiem). Refl. -tiês, mit dem (wiederholten) Beschlagen endgültig fectig werden: vai e̦sat nu reiz apkaldinājušies? Fest.

Avots: EH I, 89

[ìekaldinât, einschmieden lassen od. einschmieden: viņu iekaldināja dzelzīs.]

Avots: ME II, 24

izkal˜dinât [li. iškáldinti], sich fertig schmieden lassen, fertig schmieden: izkaldinājis seši pāŗi lemešu LP. VI, 224. zuobe̦ns nav vēl izkaldināts VII, 494.

Avots: ME I, 747

kal˜dinât (káldinti),

1) fakt., schmieden, beschlagen, lassen:
bagāts tē̦vs laisku meitu sudrabā kaldināja BW. 11642. ej smēdē, kaldin[i] piešus 9811. ce̦turtā gadiņā kaldināju kumeliņu 13730, 38;

2) freqn., schmieden, beschlagen:
pūra lāde kaldināta 7707. akmenī uzturas kalējs, pastaāvīgi kaldinādams zuobe̦nu LP. VI, 494;

3) fig., schmieden:
sle̦pe̦ni nuoduomi vēl aiz+vien tiek kaldināti MWM. VI, 459. cilvē̦ki, kas nepruot kaldināt liekuldīgas te̦nkas R. Sk. III, 127. patiesība vēl vienmē̦r tiek kaldināta pie krusta Vēr. II, 605.

Avots: ME II, 140, 141

kal˜dît [káldinti "schmieden lassen"], - u, - ĩju, fakt., schmieden, beschlagen lassen; auch freqn., schmieden, beschlagen: kaldāt, brāļi, kumeliņu BW. 15939. bij man vienas māsas dēļ kaldīt jaunu zuobeniņu 15992. nevarēju klāti tikt nekaldītu kumeliņu BW. 13268, 25. citi kaldītāji ļuoti ilgi kalda, mēs ne+maz netuopam klāt Nigr. kaldītāji (Sczmiedegäste) ir kalšanas vajadzībā pie kalēja ieradušies cilvē̦ki Nigr.

Avots: ME II, 141

‡ II kal˜dinât Trik., Ubbenorm, Zögenhof, (mit àl ² ) Bērzgale, Lubn., Meselau, Warkl., hungern lassen: k. luopus Trik, u. a. saimi trakajā kaldināja Lubn. k. luopus uz plikatas visu dienu Wark1. Refl. -tiês Warkl., "= baduôtiês".

Avots: EH I, 577

[nùokal˜dinât (li. nukáldinti), schmieden lassen: lemešus; beschmieden lassen: kamanas Arrasch.]

Avots: ME II, 793

[pakal˜dinât, schmieden od. beschlagen lassen: p. zirgu, ragus.]

Avots: ME III, 38

I pãrkal˜dinât: par jaunu ... pārkaldināts ticis Pas. X, 128.

Avots: EH XIII, 202

[I pãrkal˜dinât, umschmieden: p. zuobe̦nus lemešuos; p. izkapti plānāku N.-Peb.]

Avots: ME III, 159

[II pãrkaldinât, übermässig abmagern (tr.): p. luopus Warkl., Warkh., Gr.-Buschhof.]

Avots: ME III, 159

pìekal˜dinât,

1) anschmieden:
p. lemesim dē̦klu;

2) in grosser Menge fertigschmieden:
p. daudz pakavu.

Avots: ME III, 255

sakal˜dinât, sakal˜dît, tr.,

1) freqn., zusammenschmieden;

2) fakt., zusammenschmieden lassen.

Avots: ME II, 643

uzkal˜dinât: u. (schmiedend herstellen lassen) jaunus ratus Salis.

Avots: EH II, 724

uzkal˜dinât, schmiedend herstellen, beschlagen (perfektiv): uzkaldināt jaunus ratus. uzkaldini dzelzs kurpes! Pas. IV, 502 (aus Adiamünde).

Avots: ME IV, 338

I kal˜dinât,

3): strauti kaldināti le̦dū Janš. Dzimtene V, 347; ‡

4) "in Eisen gefangen halten"
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "fangen").

Avots: EH I, 577

šķè̦ps (serb. štâp "Stab") Wolm., C. u. a., (mit ê̦ ² ) Bershof, (mit ẽ̦) Bl., der Spiess, Speer, das Bajonett U.: dūru šķē̦pu BW. 34520. šķē̦pus kaldināt Aus. I, 3. šķē̦pus mest ebenda. škē̦piem sānus juozt I,14. - Demin. šķēpiņš, die Lanzette II, 12. šķē̦pu dālderis L., ein Thaler Alberts; šķē̦pu nauda L., Alberts Geld. Nebst šķẽpele zu li. skãplis "Hohlaxt", r. щепá "Holzspan", aksl. skopiti "verschneiden", ahd. skaft (wenn mit f aus ide. p) "Schaft, Speer" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 414, Solmsen Beitr. 209 f., Persson Beitr. 141 f. und 884, Reichelt KZ. XLVI, 338 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 559 ff., Trautmann Wrtb. 265.

Avots: ME IV, 33

I stiklenīca: stiklenicas kaldināt BW. piel. ² 19605, 1.

Avots: EH II, 578

vaĩruõgs* C., der Schild U.: vairuogus kaldināt Aus. I, 3 - vairuoga dziedzeris Konv. 1539, die Schilddrüse. Gebildet etwa nach karuõgs.

Avots: ME IV, 443

zizlis, zizls,

1) ein Stab
L., U., (zizlis) Nötk., (" selten") N. - Peb.: Āruons nuomete savu zizli Glück II Mos. 7, 10. viņš izstiepe sava zizla galu I Sam. 14, 27. aka, kuo tie... ir rakuši... ar saviem zizliem IV Mos. 21, 18. karaliskuo zizli Vēr. II, 133. zižļu galu kaldināt BW. 31206 var.;

2) Plur. zižļi Kawall n. U. Bielenstein Holzb. 543, Kabillen, zizļi Hug. n. U., Mag. III, 1, 115, zizli Essern n. U., Bielenstein Holzb. 543, die Radspeichen: rumba, kuŗai vairs nav zižļu klāt LP. VII, 587. Wohl (nach Pogodin Слѣды 161) aus einem aruss. dial. зьзлъ für жьзлъ

Avots: ME IV, 730