Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kaldināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kaldināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

aizkaldināt

‡ àizkal̃dinât, zu schmieden anfangen machen: aizkaldinājis ratus (die Eisenteile eines Wagens), bet kalējs kalšanu pārtraucis Golg.

Avots: EH I, 28


apkaldināt

‡ apkal̃dinât (li. apkáldinte), (wiederholt) beschlagen Spr.: a. zirgu, ratus. a. pūra lādi (ar ornāmentiem). Refl. -tiês, mit dem (wiederholten) Beschlagen endgültig fectig werden: vai e̦sat nu reiz apkaldinājušies? Fest.

Avots: EH I, 89


iekaldināt

ìekaldinât, einschmieden lassen od. einschmieden: viņu iekaldināja dzelzīs.]

Avots: ME II, 24


izkaldināt

izkal̃dinât [li. iškáldinti], sich fertig schmieden lassen, fertig schmieden: izkaldinājis seši pāŗi lemešu LP. VI, 224. zuobe̦ns nav vēl izkaldināts VII, 494.

Avots: ME I, 747


kaldināt

I kal̃dinât,

3): strauti kaldināti le̦dū Janš. Dzimtene V, 347; ‡

4) "in Eisen gefangen halten"
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "fangen").

Avots: EH I, 577


kaldināt

‡ II kal̃dinât Trik., Ubbenorm, Zögenhof, (mit àl 2 ) Bērzgale, Lubn., Meselau, Warkl., hungern lassen: k. luopus Trik, u. a. saimi trakajā kaldināja Lubn. k. luopus uz plikatas visu dienu Wark1. Refl. -tiês Warkl., "= baduôtiês".

Avots: EH I, 577


kaldināt

kal̃dinât (káldinti),

1) fakt., schmieden, beschlagen, lassen:
bagāts tē̦vs laisku meitu sudrabā kaldināja BW. 11642. ej smēdē, kaldin[i] piešus 9811. ce̦turtā gadiņā kaldināju kumeliņu 13730, 38;

2) freqn., schmieden, beschlagen:
pūra lāde kaldināta 7707. akmenī uzturas kalējs, pastaāvīgi kaldinādams zuobe̦nu LP. VI, 494;

3) fig., schmieden:
sle̦pe̦ni nuoduomi vēl aiz+vien tiek kaldināti MWM. VI, 459. cilvē̦ki, kas nepruot kaldināt liekuldīgas te̦nkas R. Sk. III, 127. patiesība vēl vienmē̦r tiek kaldināta pie krusta Vēr. II, 605.

Avots: ME II, 140, 141


nokaldināt

nùokal̃dinât (li. nukáldinti), schmieden lassen: lemešus; beschmieden lassen: kamanas Arrasch.]

Avots: ME II, 793


pakaldināt

pakal̃dinât, schmieden od. beschlagen lassen: p. zirgu, ragus.]

Avots: ME III, 38


pārkaldināt

I pãrkal̃dinât: par jaunu ... pārkaldināts ticis Pas. X, 128.

Avots: EH II, 202


pārkaldināt

I pãrkal̃dinât, umschmieden: p. zuobe̦nus lemešuos; p. izkapti plānāku N.-Peb.]

Avots: ME III, 159


pārkaldināt

II pãrkaldinât, übermässig abmagern (tr.): p. luopus Warkl., Warkh., Gr.-Buschhof.]

Avots: ME III, 159


piekaldināt

pìekal̃dinât,

1) anschmieden:
p. lemesim dē̦klu;

2) in grosser Menge fertigschmieden:
p. daudz pakavu.

Avots: ME III, 255


sakaldināt

sakal̃dinât, sakal̃dît, tr.,

1) freqn., zusammenschmieden;

2) fakt., zusammenschmieden lassen.

Avots: ME III, 643


uzkaldināt

uzkal̃dinât: u. (schmiedend herstellen lassen) jaunus ratus Salis.

Avots: EH II, 724


uzkaldināt

uzkal̃dinât, schmiedend herstellen, beschlagen (perfektiv): uzkaldināt jaunus ratus. uzkaldini dzelzs kurpes! Pas. IV, 502 (aus Adiamünde).

Avots: ME IV, 338

Šķirkļa skaidrojumā (4)

šķēps

šķè̦ps (serb. štâp "Stab") Wolm., C. u. a., (mit ê̦ 2 ) Bershof, (mit ẽ̦) Bl., der Spiess, Speer, das Bajonett U.: dūru šķē̦pu BW. 34520. šķē̦pus kaldināt Aus. I, 3. šķē̦pus mest ebenda. škē̦piem sānus juozt I,14. - Demin. šķēpiņš, die Lanzette II, 12. šķē̦pu dālderis L., ein Thaler Alberts; šķē̦pu nauda L., Alberts Geld. Nebst šķẽpele zu li. skãplis "Hohlaxt", r. щепá "Holzspan", aksl. skopiti "verschneiden", ahd. skaft (wenn mit f aus ide. p) "Schaft, Speer" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 414, Solmsen Beitr. 209 f., Persson Beitr. 141 f. und 884, Reichelt KZ. XLVI, 338 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 559 ff., Trautmann Wrtb. 265.

Avots: ME IV, 33


stiklenīca

I stiklenīca: stiklenicas kaldināt BW. piel. 2 19605, 1.

Avots: EH II, 578


vairogs

vaĩruõgs* C., der Schild U.: vairuogus kaldināt Aus. I, 3 - vairuoga dziedzeris Konv. 1539, die Schilddrüse. Gebildet etwa nach karuõgs.

Avots: ME IV, 443


zizlis

zizlis, zizls,

1) ein Stab
L., U., (zizlis) Nötk., (" selten") N. - Peb.: Āruons nuomete savu zizli Glück II Mos. 7, 10. viņš izstiepe sava zizla galu I Sam. 14, 27. aka, kuo tie... ir rakuši... ar saviem zizliem IV Mos. 21, 18. karaliskuo zizli Vēr. II, 133. zižļu galu kaldināt BW. 31206 var.;

2) Plur. zižļi Kawall n. U. Bielenstein Holzb. 543, Kabillen, zizļi Hug. n. U., Mag. III, 1, 115, zizli Essern n. U., Bielenstein Holzb. 543, die Radspeichen: rumba, kuŗai vairs nav zižļu klāt LP. VII, 587. Wohl (nach Pogodin Слѣды 161) aus einem aruss. dial. зьзлъ für жьзлъ

Avots: ME IV, 730