ìekrist,
1) herein -, hineinfallen: iekrist akā. [gribu drusku iekrist gultā (mich ins Bett legen); e̦smu tāds izguris Dond.];
2) in übertragener Bedeutung,
a) iekrist prātā, in den Sinn kommen: Ansim iekrīt gudrība prātā LP. IV, 11.
prātiņā man iekrita tautu meita zeltenīte BW. 11399;
b) iekritis valuodā, in die Rede fallen: iebūvietis iekrita sievai valuodā Vēr. II, 1034;
c) iekrist neslavā, verrufen werden: Kangars varēja pie ļaudīm neslavā iekrist Pumpurs Lāčplēsis 35;
3) einfallen: iekritušas acis Etn. I, 51.
iekrituši vaigi A. XI, 152;
4) sich treffen: iekritis - ņemšu, neiekritīs - nav ne˙kas paspē̦lē̦ts Rīg. Av.
šuodien mātei iekrita putras vārīšana A. XXI, 402.
purvuos, kur vien viņam bija iekritis strādāt V. Eglītis Zilā cietumā 59.
meita, kuŗai rītā iekrita gana diena MWM. XI, 129.
man ceļš te iekrita MWM. 1896, S. 483.
man atkal iekrīt gar kapiem braukt JK.
Avots: ME II,
30