Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kankaris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kankaris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
kankaris
kànkaris,
1): auch (mit
àn 2 ) Oknist, (mit
an̂ 2 ) Salis;
2) (s. unter
kànkars I):
kan̂kaŗi 2 Lesten n. FBR. XV, 21; ‡
3) verächtl. Bezeichnung für ein Tier: tādi mazi kankarīši (von kleinen Häschen gesagt) veļas pa liniem Salis.
Avots: EH I,
584
kankaris
kànkaris [Jürg., kañkaris Ruj., N. - Peb.], kànkarlâcis, der Zerlumpte: kuo tu nāci, kankarīti (Var.: kankarlāci), jaunu meitu istabā BW. 20430.
krūmuos vilcies kankarītis nuopūšas Liew.Avots: ME II,
155 Šķirkļa skaidrojumā (2)
kankalis
II kankalis "?":
nu ir vaļa kankaļiem [= kankaŗiem? Var.: nabagiem, plikajiem] alu dzert; bagātie aizbraukuši pār Daugavu be̦ku lauzt BW. 20038, 2
[aus dem Rosittenschen Kreis. - In Kr. - Würzau sei kañkalis gleichbed. mit kankaris, ein Zerlumpter].Avots: ME II,
155
kankars
I kànkars C.,
[kan̂kars 2 Salis, Bauske, kañkars PS.,
Ruj.], gew. Pl. [kànkari Arrasch, Jürg., Wolm., kañkaŗi Lautb., Dond.], auch kankaras, n. U. auch kankurs,1) herabhängende Lumpen, Fetzen, Lappen, Zotten, alte, zerfetzte Kleider: [kankars uz kankara, vējš pūš cauri (Rätsel) Warkl. ģērbies kankaruos Jürg.] ve̦cas kankaras mē̦tājas te pa visiem kaktiem Frauenb. kam kādi kankari (Var.: kankaras), pa luogu laukā! BW. 19152, 1;
[2) kañkars PS.,
Trik., = kankaris: tas tāds kankars vien ir! - Mit Reduplikation zu kãrt(ies)? Vgl. Le. Gr. 192.]Avots: ME II,
155