izkapīties
‡ izkapîtiês Golg., aus einer schwierigen Lage herausgelangen: bija jānuomaksā parādi; grūti bija i.
Avots: EH I, 453
Avots: EH I, 453
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kapīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kapīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
kapīties
kapîtiês, sich zu erwehren, sich zu befreien suchen: lūkuošu nuo viņa kapīties vaļā Ramkau, Lös. Vgl. atkapît(iês).
Avots: ME II, 159
Avots: ME II, 159
Šķirkļa skaidrojumā (2)
atkapìt
atkapît,
1) losgraben
(in Sawensee);
2) losmachen:
iekām Jancis varēja atkapīt ruokas, lai varētu pabeigt lādēšanu, Krancis ātri viņam nuogrūda ce̦puri nuo galvas. Refl. -tiês, sich loshauen, loswerden, sich erwehren, sich befreien: viņš uzmācās; nevarēja atkapīties Etn. II, 161, IV, 146. atkapīties nuo duomām A. XII, 882. tikkuo atkapījuos no viņa: līda kā miegs virsū Druw., Bers. A. XVI, 475. tē̦vs negribēja dē̦lu laist, bet kad nevarēja atkapīties, tad sacīja LP. VI, 391. [Wohl auch zu kapât.]
Avots: ME I, 164, 165
1) losgraben
(in Sawensee);
2) losmachen:
iekām Jancis varēja atkapīt ruokas, lai varētu pabeigt lādēšanu, Krancis ātri viņam nuogrūda ce̦puri nuo galvas. Refl. -tiês, sich loshauen, loswerden, sich erwehren, sich befreien: viņš uzmācās; nevarēja atkapīties Etn. II, 161, IV, 146. atkapīties nuo duomām A. XII, 882. tikkuo atkapījuos no viņa: līda kā miegs virsū Druw., Bers. A. XVI, 475. tē̦vs negribēja dē̦lu laist, bet kad nevarēja atkapīties, tad sacīja LP. VI, 391. [Wohl auch zu kapât.]
Avots: ME I, 164, 165
medaļa
me̦daļa Lös. n. Etn. IV, 146, ein(e) Lüsterne(r), ein Leckermaul: tīra me̦daļa; krīt virsū, ka ne atkapīties nevar.
Avots: ME II, 590
Avots: ME II, 590