Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'karīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'karīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
karīte
I karĩte, ‡
2) auch meža k., ve̦lna k., Schimpfname für Kühe (selten für Menschen) AP.: tu meža k., kur nu skriesi! karit[e] Seyershof,
verächtl. Bezeichnung für magere Kühe.Avots: EH I,
589
karīte
I karĩte,
kariẽte, die Kutsche, Kalesche: rītā brauks lieli kungi, ieņems tevi karītē (Var.:
karietē). Zunächst wohl aus d. Karrete.Avots: ME II,
162
karīte
II karīte:
karite Lasd. und Prl. n. FBR. IX, 126, karīta Aiviekste n. FBR. VIII, 80, karita Stockm. n. FBR. VIII, 80, dat.-instt. plur. karītām BW. 26413, 3, Demin, nom. s. karitiņa BW. 28754 (aus Kreuzb.), nom. plur. karītiņas Tdz. 39549, acc. plur. karitītes BW. 2705 var.Avots: EH I,
589
karīte
II karīte Kl., [Kreuzb.], = kaŗuote, der Löffel.Avots: ME II,
162
puskarīte
puskarĩte:
auch BW. 25152, 2.Avots: EH II,
332
puskarīte
puskarĩte,
eine Kutsche LKVv.
Avots: ME III,
428 Šķirkļa skaidrojumā (6)
amplīgs
am̃plîgs, adv.
am̃plîgi, albern, geckenhaft: karītes durvis amplīgi vē̦rdama, ievēra pati sev galvu LP. V, 296.
Avots: ME I,
70
baltskare
bal̃tskare, Demin. auch
baltskariņa weisse Rispe habend, Epitn. des Hafers: auziņai, baltskarei, tai lielie tīrumīņi BW. 28245.
ai, auziņa, baltskarīte, BW. 3908.
Avots: ME I,
259
kļūmēties
kļũmêtiês,
-ẽjuôs, mit Gerbrechen, Unglück, Unsegen behaftet sein: karītes rats kļūmējas, das Wagenrad ist fehlerhaft; man kļūmējas, ich spüre lauter Unglück U.
Avots: ME II,
240
puliers
puliers,
pulieris,1) "ein gewandter Mensch" Bers.: zirgs sācis karītei pakaļ skriet kâ tīrais puliers Etn. II, 87. lē̦kdams vien kâ tīrais puliers LP. VII, 976;2) pulieris, der Gehilfe eines Meisters bei Bauten, der darauf achtet, dass die Arbeit regelrecht ausgeführt wird Riga, Vank., Schibbenhof.Avots: ME III,
407
puskariete
‡
puskaŗiete (sic˙!) Janš. Dzimtene I, 227, = puskarīte.Avots: EH II,
332
valstīt
val̂stît Wolm. u. a.,
val̃stît Salis,
-u, -ĩju, freqn. zu
velt, (viel, stark) wälzen, hin- und herwälzen L.:
ceļat .., manu pūru, ceļat viegli, nevalstāt! BW.16679, 10.
bluķi valstīt pa zemi Dond.
viņam zuobu nav, tāpēc viņš tuo kumuosu tik ilgi mutē valsta Kronw.
zem kājām... viņu valstīt A. XX, 258.
valstīt uz vienu un uotru pusi Dunika.
acis valstît Frauenb. Refl.
-tiês,1) sich wälzen St., U.;
sich an esinem Ort müssig und träge bewegen: muca valstās U.,
die Tonne wackelt U.
pa grīdas virsu valstās visādas lietas Mar. n. RKr. XV, 142.
sniegi valstās, der Schnee ballt sich U.
karīte pa nelīdze̦nu ceļu lē̦nām uz priekšu valstījās Neik. 11.
Indriķis pakrita un valstījās savās asinīs Mācītāja meita 94.
ilgi vēl gultā valstuos bez miega A. v. J. 1898, S. 17.
vai A. jau uz zirgiem aizgāja? - kas tuo duod! vēl jau te˙pat valstās pa māju Kronw.;
2) = balstîtiês 1, sich (mit den Ellenbogen auf etw.) stützen N.-Bartau.
Avots: ME IV,
459