karalis
karalis ,* auch: karālis], der König. Zunächst aus karãlius. Volkstümlich dafür ķēniņš.
Avots: ME II, 160
Avots: ME II, 160
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'karalis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'karalis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
pilsgalms
pìlsgalms,* der Hof: karalis pavēlēja pilsgalma luocekļaiem Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 368.
Avots: ME III, 217
Avots: ME III, 217
pupaleillis
pupalellis, ein Säugling (verächtlich): brangs karalis, pēc sievas tvīkdams, kâ pupalellis piena dīkdams Druva I, 144.
Avots: ME III, 414
Avots: ME III, 414
svēres
svẽres (li. svė˜rės "Hederich") Bauske, Sessau, (mit è 2 ) Saikava, Sussei, ein Unkraut in der Gerste Memelshof, erysimum officinale Wid.: viss lauks nuosē̦ts tādām kâ svērēm A. Upītis J. I. 26. rudzu puķes, svēres, lē̦cas... Rainis Karalis Līrs 87.
Avots: ME III, 1153
Avots: ME III, 1153
tversme
I tver̂sme Kl.,
1) tve̦rsma Plūd. Llv. II, 73, Plur, tversmas U., tversme L., U., (mit er̂ ) A.-Laitzen, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Schwanb., Sonnaxt, (mit er̂ 2 ) Bauske, Jürg.: der Anhalt, Rückhalt U.; Schutz, Trost U., die Zuflucht: nuo rūpēm izsargāti druošā tversmē Asp. VII, 33. viņš . . . ruociņas pēc mums izstiepj apžē̦luodams un tve̦rsmas duodams aus einem alten Gesangbuch. cilvē̦ki likumus izgudruojuši, lai tiem būtu kur pietverties, lai tiem būtu tversmes Kronw. jūs, te̦lpas, karaliskuo ē̦nu tversmes! Altr. asins zieds 46;
2) Erfrischung; Kühlung
Bergm. n. U.
Avots: ME IV, 290
1) tve̦rsma Plūd. Llv. II, 73, Plur, tversmas U., tversme L., U., (mit er̂ ) A.-Laitzen, Erlaa, Golg., Gr.-Buschh., Schwanb., Sonnaxt, (mit er̂ 2 ) Bauske, Jürg.: der Anhalt, Rückhalt U.; Schutz, Trost U., die Zuflucht: nuo rūpēm izsargāti druošā tversmē Asp. VII, 33. viņš . . . ruociņas pēc mums izstiepj apžē̦luodams un tve̦rsmas duodams aus einem alten Gesangbuch. cilvē̦ki likumus izgudruojuši, lai tiem būtu kur pietverties, lai tiem būtu tversmes Kronw. jūs, te̦lpas, karaliskuo ē̦nu tversmes! Altr. asins zieds 46;
2) Erfrischung; Kühlung
Bergm. n. U.
Avots: ME IV, 290
valšķs
zizlis
zizlis, zizls,
1) ein Stab
L., U., (zizlis) Nötk., (" selten") N. - Peb.: Āruons nuomete savu zizli Glück II Mos. 7, 10. viņš izstiepe sava zizla galu I Sam. 14, 27. aka, kuo tie... ir rakuši... ar saviem zizliem IV Mos. 21, 18. karaliskuo zizli Vēr. II, 133. zižļu galu kaldināt BW. 31206 var.;
2) Plur. zižļi Kawall n. U. Bielenstein Holzb. 543, Kabillen, zizļi Hug. n. U., Mag. III, 1, 115, zizli Essern n. U., Bielenstein Holzb. 543, die Radspeichen: rumba, kuŗai vairs nav zižļu klāt LP. VII, 587. Wohl (nach Pogodin Слѣды 161) aus einem aruss. dial. зьзлъ für жьзлъ
Avots: ME IV, 730
1) ein Stab
L., U., (zizlis) Nötk., (" selten") N. - Peb.: Āruons nuomete savu zizli Glück II Mos. 7, 10. viņš izstiepe sava zizla galu I Sam. 14, 27. aka, kuo tie... ir rakuši... ar saviem zizliem IV Mos. 21, 18. karaliskuo zizli Vēr. II, 133. zižļu galu kaldināt BW. 31206 var.;
2) Plur. zižļi Kawall n. U. Bielenstein Holzb. 543, Kabillen, zizļi Hug. n. U., Mag. III, 1, 115, zizli Essern n. U., Bielenstein Holzb. 543, die Radspeichen: rumba, kuŗai vairs nav zižļu klāt LP. VII, 587. Wohl (nach Pogodin Слѣды 161) aus einem aruss. dial. зьзлъ für жьзлъ
Avots: ME IV, 730