kļũt (li.
kliúti "hanken od. hängen bleiben" ) [Dond., Līn., Nigr., Ruj., C., PS., Jürg.,
kļût Mar. n. RKr. XVII, 125,
kļût 2 Dunika],
1) (unwillkürlich) geraten, gelangen: nelaimē, guodā. es, ar tevi runādama, kļuvu ļaužu valuodās BW. 8391.
atminiet, sveši ļaudis, kâ es tiku (Var.:
kļuvu, kļūvu, kļuu) šai zemē 26027.
ze̦lta dzīvē kļūsi LP. I, 95.
celies agri, bāleliņ, kļūs tavā ruociņā BW. 13323, 2.
mēs re̦ti par tuo kļūstam pilnā skaidrībā;2) werden - als Hilfszeitwort,
a) das Prädikativ ein Hauptwort:
te bij meitiņa, nu kļuva sieviņa BW. 24737.
tu vīrs un varuonis kļuvi, kareivis nē Rainis, mit dem Gen.
- ļaužu kļūt, in die Reihe der reichen, vornehmen Leute kommen: dievs duod man ļaužu kļūt BW. 31183.
met miedziņu maliņā, ja gribēji ļaužu kļūt, bez māmiņas dzīvuodama Ltd. 3890;
b) ein Eigenschaftswort oder ein Pron.:
kļūstiet laimīgi! JR. IV, 217.
nu˙pat kļuvis gatavs rakstu krājums Vēr. II, 1254.
tuo es gaidu, kuŗš ir mans un savs ir kļuvis Rainis Zelta zirgs 93.
tāda kļūt, schwangen werden: lai tādai kļūstuot ne˙kas neriebtuos RKr. XVI, 99;
c) das Part pass. - zur Bildung des Passivs, häufiger so
tikt: Sprw.
kas lē̦ti tic, tas pievilts kļūs Tr. II, 1268
(= tiks, taps). nuo šīs dienas tev, māsiņa, kļūs (= tiks, taps). nuo šīs dienas tev, māsiņa, kļūs (= tiks, taps) maizīte nuodalīta Ltd. 1413;
d) das Part. Perf. akt. - zur Bildung des Präteritums:
vai jūs tuo kļuvāt (tikāt) redzējuši? LP. VI, 103,
habt ihr ihn auch zu sehen bekomen? [Zu kļaût I (s. dies); vgl. auch Fick KZ. XX, 164 f. und Wrtb. III 4 113, Persson Beitr. 158, v. Grienberger Wiener SB. CXLII, Awh. VIII, S. 115, Uljanov Znač I, 23, Zupitza Germ. Gutt. 119 und Güntert Kalypso 248 2 .]Avots: ME II,
240,
241