izkarināties
‡ izkarinâtiês, geizend, sparsam lebend durchkommen: es šuopavasar kaut kâ izkarināšuos (werde, mit dem Futter sparsam umgehend, das Vieh kümmerlich durchbringen) Dond.
Avots: EH I, 453
Avots: EH I, 453
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'karināties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'karināties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
karināties
karinâtiês Dond. "baduoties": kad maz pārtikas, tad jākarinājas. es nepruotu karināties: es gribu, lai luopiem būtu pietiekuoši barības.]
Avots: ME II, 162
Avots: ME II, 162
pakarināties
pakarinâtiês, ein wenig Hunger leiden: tagad luopiem barības trūkums; tāpēc būs jāpakarinājas Dond.]
Avots: ME III, 41
Avots: ME III, 41