Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'karnīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'karnīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

apskarnīties

‡ apskarnîtiês, in der Fastenzeit verbotene Speisen essen Marienhausen.

Avots: EH I, 113

nokarnīt

[nùokar̃nît,

1 "nuojaukt, izpuostīt": n. māju Serben, Peb., Ruj., Segew.;

2) "absäubern, abreinigen":
n. drumslas Bauske;

3) "die Sahne od. den Schaum abschöpfen"
Mitau, Mar., Peb., Serben, Sermus; vgl. nùokārnît.]

Avots: ME II, 794

skarnīties

‡ *skarnîtiês, zu erschliessen aus ‡ apskarnîtiês.

Avots: EH II, 502

Šķirkļa skaidrojumā (2)

cakārnis

cakārnis resp. cakarnis BW. 9808, 1, cakāns Neuwacken, Mojahn, Sessw., = sakārnis, čakārnis; BW. 22576 cakarnīte als Schimpfwort für eine (schwächliche?) weibliche Person.

Avots: ME I, 363

sakārnis

I sakārnis (li. šakarnis "ästig" Lit. Mitt. I, 390) U., Mag. XIII, 3, 62, Lasd., Odensee, Selb., sakârnis 2 Līn., sakānis Uozuolmuiža bei Gold., sakarnis U., Selsau, Annenburg, sakārns Nerft, sakarns BW. 30986 var., sakārne BW. 15209, Wessen, sakārznis N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411,

1) ein Wurzelende, Wurzelstück in Verbindung mit dem Stamm, aber aus der Erde gerissen, eine umgestürzte Baumwurzel mit allem Daranhängenden:
jāiet uz purva pļavu sakarņu lauzt Selb. Taņa uzmeta sakarņus ugunskuram Aps. VI, 18. es pār puiša galvu lēču kâ par sila sakārnīti (Var.: sakarnīti, čakārnīti u. a.) BW. 9808. sakārņi, grunduļi (Var.: čakārņi, činkuri; cinīši, cērpiņi; sprunguļi, runguļi), šķiŗat ceļu! 1513 var.;

2) sakārnis, ein langer, abgemergelter (abgezehrter) Mensch
Mag. XIII, 3, 62, Gramsden, Gr.-Sessau; als Schimpfwort gebraucht: ak tu ve̦cais sakārnis! Selsau, Odensee. Zu sakas II; dürfte nebst sakne auf einer ursprachlichen Bildung vom Typus des ai. š̍akṛt (gen. šaknáh) "Mist" beruhen.

Avots: ME II, 648