aizkarsēt
‡ àizkar̂sêt,
1) ein wenig erhitzen
Kalz.: a. ūdeni;
2) sehr schnell wegfahren
Golg.: a. uz māju.
Avots: EH I, 29
1) ein wenig erhitzen
Kalz.: a. ūdeni;
2) sehr schnell wegfahren
Golg.: a. uz māju.
Avots: EH I, 29
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'karsēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'karsēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apkarsēt
‡ apkar̂sêt, ein wenig (ringsum) erwärmen, erhitzen: a. ūdeni Mahlup u. a. a. seju saulē Bauske.
Avots: EH I, 90
Avots: EH I, 90
atkarsēt
iekarsēt
ìekar̂sêt, erhitzen, in Hitze bringen: viņu ar bre̦ndvīnu labi iekarsējuši, sie haben ihn gut mit Branntwein eingeheizt U. Refl. - tiês, sich ereifern: abas pretenieku puses ar˙vien juo vairāk iekarsējas BW. III, 1, 45.
Avots: ME II, 25
Avots: ME II, 25
izkarsēt
izkar̂sêt, tr., durch und durch heiss werden lassen, durchglühen: ģipsi vajaga pa˙priekšu labi izkarsēt Konv. 2 1048. Refl. - tiês, sich gründlich erwärmen, durchglühen lassen: pirtī labi izkarsējāmies.
Kļūdu labojums:
1048 = 1049
Avots: ME I, 748
Kļūdu labojums:
1048 = 1049
Avots: ME I, 748
karsēt
karsēt
kar̂sêt, - ẽju, tr.,
1) erhitzen, heiss, warm machen:
ūdeni RKr. XI, 94. saule silda zemi tveicē̦dama un pārlieku karsē̦dama Janš.;
2) fig., prügeln:
kamē̦r tuos karsēja pie stumbra, netrūkst ne piena, ne sviesta LP. V, 21. Refl. - tiês, sich erhitzen, ereifern: šis karsējās, er ereiferte sich Sudr. E.
Avots: ME II, 163
1) erhitzen, heiss, warm machen:
ūdeni RKr. XI, 94. saule silda zemi tveicē̦dama un pārlieku karsē̦dama Janš.;
2) fig., prügeln:
kamē̦r tuos karsēja pie stumbra, netrūkst ne piena, ne sviesta LP. V, 21. Refl. - tiês, sich erhitzen, ereifern: šis karsējās, er ereiferte sich Sudr. E.
Avots: ME II, 163
nokarsēt
nùokar̂sêt, tr., erhitzen, glühend machen: saimnieks nuokarsē akmeni JK. III, 75. Refl. - tiês, sich erhitzen.
Avots: ME II, 794
Avots: ME II, 794
pakarsēt
pārkarsēt
pãrkar̂sêt, tr.,
[1) übermässig erhitzen (und dadurch verderben)]:
pārkarsē̦tais ūdens MWM. VIII, 499. [pārkarsē̦ta līme nede̦r. pãrkarsêt (übermässig antreibend erhitzen) zirgu Jürg.;
2) von neuem erhitzen:
dzelzi vajadzēja vēl reiz pārkarsēt Jürg. Refl. -tiês, sich zu sehr erhitzen: nevajag pirtī pārkarsēties.]
Avots: ME III, 159
[1) übermässig erhitzen (und dadurch verderben)]:
pārkarsē̦tais ūdens MWM. VIII, 499. [pārkarsē̦ta līme nede̦r. pãrkarsêt (übermässig antreibend erhitzen) zirgu Jürg.;
2) von neuem erhitzen:
dzelzi vajadzēja vēl reiz pārkarsēt Jürg. Refl. -tiês, sich zu sehr erhitzen: nevajag pirtī pārkarsēties.]
Avots: ME III, 159
piekarsēt
sakarsēt
sakar̂sêt, freqn. sakar̂sinât, tr., heiss machen, erhitzen: uz sakarsē̦tiem akmeņiem Jaun. Dr. 1901, S. 364. sakarsē̦ti, pe̦lniem līdzīgi putekli Vēr. I, 1387. brandvīns tuos stipri sakarsējis BW. III, 1, 9.
Avots: ME II, 645
Avots: ME II, 645
uzkarsēt
uzkar̂sêt, ‡ Refl. -tiês Siuxt, (auf dem Feuer) heiss werden: putra jau uzkarsējusies.
Avots: EH II, 724
Avots: EH II, 724
uzkarsēt
uzkar̂sêt,
1) auch uzkar̂sinât, erhitzen:
pienu. sē̦ru uz uguns uzkarsē - izkausē A. XX, 592. (fig.) uzkarsēt prātus;
2) "сковать, дать надковки" Spr.
Avots: ME IV, 339
1) auch uzkar̂sinât, erhitzen:
pienu. sē̦ru uz uguns uzkarsē - izkausē A. XX, 592. (fig.) uzkarsēt prātus;
2) "сковать, дать надковки" Spr.
Avots: ME IV, 339
Šķirkļa skaidrojumā (5)
izsutināt
izsutinât, (li. iššùtinti), tr., fakt. zu izsust I, durchbähen: mīksta izsutināta sluota. kuoku mē̦dz pirms liekšanas sakarsēt vai izsutināt Konv. 2 2398. [Refl. - tiês, sich recht ausschlafen U.]
Avots: ME I, 807
Avots: ME I, 807
izsveilēt
izsvèilêt 2
1) [stark ausheizen Hirschenhof]: cepli izsveilēju [heizte aus?]
BW., II piel., No 973;
[2) "ātri izdedzināt, izsvilināt" Bers.; Fehteln: vai jau visu sausuo malku izsveilējis? Fest.;
3) "izkarsēt" Heidenfeld. Refl. - tiês, sich gründlich durchwärmen:
cilvē̦ks izsveilējas karstā saulē vai pie pilnas uguns Heidenfeld.]
Avots: ME I, 808
1) [stark ausheizen Hirschenhof]: cepli izsveilēju [heizte aus?]
BW., II piel., No 973;
[2) "ātri izdedzināt, izsvilināt" Bers.; Fehteln: vai jau visu sausuo malku izsveilējis? Fest.;
3) "izkarsēt" Heidenfeld. Refl. - tiês, sich gründlich durchwärmen:
cilvē̦ks izsveilējas karstā saulē vai pie pilnas uguns Heidenfeld.]
Avots: ME I, 808
sveilēt
svèilêt 2 ,
1): "übermässig heizen"
Meselau; heizen (mit "eî" ) Holmhof; stark heizen; "karsēt" (mit ei ) Druw.; "dedzināt" (mit èi 2 ) Marzen; "dedzināt, karsēt, sildīt" Lubn.: svèilē 2 saule, arī krāsns kurē̦damās; ‡
4) "(kam) pa krietnam saduot" (mit ei ) Druw. Refl. -tiês,
2): auch Druw., Lubn.
Avots: EH II, 613
1): "übermässig heizen"
Meselau; heizen (mit "eî" ) Holmhof; stark heizen; "karsēt" (mit ei ) Druw.; "dedzināt" (mit èi 2 ) Marzen; "dedzināt, karsēt, sildīt" Lubn.: svèilē 2 saule, arī krāsns kurē̦damās; ‡
4) "(kam) pa krietnam saduot" (mit ei ) Druw. Refl. -tiês,
2): auch Druw., Lubn.
Avots: EH II, 613
svelot
sve̦luôt, sehr heiss sein N. - Peb.: pirtī tāds karstums, ka sve̦luot sve̦luo Schibbenhof. sakvē̦luosim, pirms vēl sve̦luos sārds Rainis InduIis un Arija 103; "karsēt" Lennew.; "= kvē̦luot" Burtn. n. U.; "krietni saduot" Ermes; "frieren" Tirsen: man sve̦luo ruokas.
Avots: ME III, 1149
Avots: ME III, 1149
svēlot
svē̦luôt Blaum. MWM. v. J. 1898, S. 651, glühen (von Augen gesagt); "karsēt": šuodien saule stipri svēluo Schujen, Lennew. (mit "è̦"). uogles svè̦luo (glimmen) Arrasch, (mit è̦ 2 ) Kokn. Reimwort zu kvē̦luôt.
Avots: ME III, 1153
Avots: ME III, 1153