Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'katene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'katene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
katene
katene, das Weibchen der Katze Gsth., Bers. n. Etn. IV, 50: kuo tu glūni kâ katene uz zarnām? Etn. II, 109; BW. 201135. Entlehnt nebst kaķis, li. katė˜ od. kattìs, apr. catto [zunächst entweder aus mnd. katte oder aus slav. kotъ; vgl. Berneker Wrtb. I, 590].
Avots: ME II, 171
Avots: ME II, 171
Šķirkļa skaidrojumā (6)
kaķe
kaķe,
1) die Katze [Manz. Lettus, Post. II, 347]:
ve̦ca kaķe gudra;
2) ein Bauinstrument (s.
kaķēt, kaķis);
3) der Exstirpator
Konv. 1 121. S. katene, kaķis.
Avots: ME II, 139
1) die Katze [Manz. Lettus, Post. II, 347]:
ve̦ca kaķe gudra;
2) ein Bauinstrument (s.
kaķēt, kaķis);
3) der Exstirpator
Konv. 1 121. S. katene, kaķis.
Avots: ME II, 139
kaķene
kaķene,
1) das Weibchen der Katze;
2) gew. Pl., schwarzer Nachtschatten (solanum nigrum)
RKr. III, 72; n. Wid. Brombeere. S. katene.
Avots: ME II, 139
1) das Weibchen der Katze;
2) gew. Pl., schwarzer Nachtschatten (solanum nigrum)
RKr. III, 72; n. Wid. Brombeere. S. katene.
Avots: ME II, 139
kaķiete
kaķiẽte, kaķe, das Weibchen der Katze: vai jūsu kaķiete vēl mājā LP. VI, 171. S. katene.
Avots: ME II, 140
Avots: ME II, 140
katana
maikats
maĩkats, [mājkats Für.], f. maĩkata [Trik.], maĩkatene Naud., Blieden, ein Mann, eine Frau, der resp. die während eines Festes (einer Hochzeit, Taufe) den Hauswirt od. die Wirtin vertritt, die Wirtschaft besorgt, so namentlich zur Zeit, wo das Hausgesinde zum Abendmahl gegangen ist; maikatuos od. maikatas iet, die Wirtschaft für die Nachbarin besorgen Karls. maikatene gudra sieva, liela viesu mieluotāja: ciema klēts, ciema ruovis, neba pašas krājumiņš Naud. In Blieden uz maikatām od. maikatās iet, seinen Besuch den Nachbarn machen, die zum Abendmahle gegangen sind. [Anscheinend zu māja; aber der zweite Bestandteil ist unklar. Etwa durch Metathese aus *mājtaks (zu tecêt?]
Avots: ME II, 549
Avots: ME II, 549
vadāt
I vadât,
1): viņi jau vadā (labību nuo lauka) Grenzh. n. Fil. mat. 63. putni bē̦rnus vadā ("lehren zu fliegen")
Sonnaxt. tāda vieta, kur vadāja (wo ein böser Geist irreführte) Linden in Kurl.; ‡
2) v. draudzību ar kuo (nach r. водить знакомство с кемнибудь) Pas. X, 307 (aus Makašēni), Lttic. 1190 (aus Rositten), freundschaftliche Beziehungen zu jem. haben;
‡
3) "?": dziedāju, sirdi savu re̦mdē̦dama, garas (aus r. горе?) savas vadādama Tdz. 35910; ‡
4) dzīvi v., im (wirtschaftlichen) Leben anleiten, den Haushalt leiten:
nebijis (saiminieka), kam dzīves v. Pas. X, 26 (aus Welonen). Refl. -tiês,
3): auch Siuxt; pa visiem [ceļiem] vadājās ... gājēji A. Brigadere Dievs, daba, darbs 9;
4): uz pavasari, kad katenes vadāsies Tdz. 54492. šuogad guovis agri vadājušās AP. guovs vadādamās (kalbend)
aizgāja buojā Sonnaxt. Subst. vadâtãjs,
1): dārgu lietu v. BW. 35636;
2): auch AP.; ‡
3) der Leiter:
es gudrāka, es saimītes vadātāja.
Avots: EH II, 746
1): viņi jau vadā (labību nuo lauka) Grenzh. n. Fil. mat. 63. putni bē̦rnus vadā ("lehren zu fliegen")
Sonnaxt. tāda vieta, kur vadāja (wo ein böser Geist irreführte) Linden in Kurl.; ‡
2) v. draudzību ar kuo (nach r. водить знакомство с кемнибудь) Pas. X, 307 (aus Makašēni), Lttic. 1190 (aus Rositten), freundschaftliche Beziehungen zu jem. haben;
‡
3) "?": dziedāju, sirdi savu re̦mdē̦dama, garas (aus r. горе?) savas vadādama Tdz. 35910; ‡
4) dzīvi v., im (wirtschaftlichen) Leben anleiten, den Haushalt leiten:
nebijis (saiminieka), kam dzīves v. Pas. X, 26 (aus Welonen). Refl. -tiês,
3): auch Siuxt; pa visiem [ceļiem] vadājās ... gājēji A. Brigadere Dievs, daba, darbs 9;
4): uz pavasari, kad katenes vadāsies Tdz. 54492. šuogad guovis agri vadājušās AP. guovs vadādamās (kalbend)
aizgāja buojā Sonnaxt. Subst. vadâtãjs,
1): dārgu lietu v. BW. 35636;
2): auch AP.; ‡
3) der Leiter:
es gudrāka, es saimītes vadātāja.
Avots: EH II, 746