Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kaustava' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kaustava' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

kaustava

kaustava: auch (mit 2 ) Iw.

Avots: EH I, 595


kaustava

kaustava, kaustavs, [kaûsteve 2 Dond., Wandsen], = kauss III.

Avots: ME II, 179


skaustava

skàustava Drosth., Smilt., skaûstava 2 Karls., skaustava U., skàusteve 2 Saikava, skàustuve PS., Plan-hof, Ermes, skaûstuve 2 Siuxt, Dond., skaustuve L., U., Nötk., Freiziņ, skaustuva U., skàustave C., skàustave 2 Golg., skaustuvis, der Widerrist am Halse des Pferdes U., Ronneb.; der Nacken (eines Tieres Kokn., W.-Livl. n. U., auch von Menschen Nötk.): zirgu skaistajām, slaidajām skaustuvēm Vēr. II, 1160. uzsēdies zirgam uz skaustuves Ronneb. zvē̦rs tam uz skaustavu virsū Lapsa-Kūm. 8. lai es jums iedauzu jūsu skaustuvjus Alm. Zu skàusts.

Avots: ME III, 876, 877

Šķirkļa skaidrojumā (5)

kauss

III kàuss 2 [Praulen, Kreuzb.], kàustava, kaustavs, kaustuve Salis n. U., der Widerrist (beim Pferde) Sessw., Tirs., Bauske: liels me̦lns zirgs ar cauru kausu (Var.: kuosu) RKr. VII, 742. Jēpis sagrābis aitu aiz kakla (kaustuves) LP. VI, 252. Vgl. kuosa, skaustava, skausts.

Avots: ME II, 178


kaustavs

kaustavs (unter kaustava): kaûstavs 2 Salis.

Avots: EH I, 595


kausva

kàusva 2

1) der Widerrist:
zirgam kausva nuobe̦rzta Mar.;

2) ein kleiner Hügel auf der Wiese, im Sumpfe
Mar. n. RKr. XV, 118. Vgl. kauss III, kaustava.

Avots: ME II, 179


skausts

skàusts Drosth., Planhof, skàusts 2 Sessw., Tirs., skausts Bauske, Ekau,

1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;

2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts 2 ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.

Avots: ME III, 877