aizkautrēties
‡ àizkautrêtiês, zuwider werden: ēdiens pašiem aizkautrējies A. Erss Vecā Latgale 84. Hier S. 93 auch ein Verbalnomen dazu: ēdiena aizkautriens (Neologismus?).
Avots: EH I, 29
Avots: EH I, 29
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kautrēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kautrēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
apkautrēties
kautrēties
kaûtrêtiês C., kàutrêtiês Smilt., [kàutrêtiês 2 Warkl.], -ẽjuos,
1) Ekel, Widerwillen empfinden:
man kautrējas [in Warkl. auch aktiv: man kautrē] šuo ēdienu ēst Bers. man sirds sāka kautrēties, tik neģēlīgu vārdu dzirduot Lös. viņš jau nuo tādām lietām ne˙maz nekautrējas A. XVII, 285. [mīlējās Andrejam mutes duot; tikai vien kautrējuos (Var.: tik vien man kautrējās), uts pa bārdu vazājās BW. 35045];
2) sich scheuen, Bedenken tragen, schüchtern, blöde sein
Etn. II, 49 [kaûtrêtiês Kl.]: Emma ne˙maz nekautrējas nuo klajas duomu izsacīšanas Laps. kamdēļ kautrējuoties sacīt, nuo kurienes nācis LP. V, 211. viņš kautrējas šuo vārdu izsacīt. viņai acis kautrējas nuo uguns A. XIII, 789.
Avots: ME II, 180
1) Ekel, Widerwillen empfinden:
man kautrējas [in Warkl. auch aktiv: man kautrē] šuo ēdienu ēst Bers. man sirds sāka kautrēties, tik neģēlīgu vārdu dzirduot Lös. viņš jau nuo tādām lietām ne˙maz nekautrējas A. XVII, 285. [mīlējās Andrejam mutes duot; tikai vien kautrējuos (Var.: tik vien man kautrējās), uts pa bārdu vazājās BW. 35045];
2) sich scheuen, Bedenken tragen, schüchtern, blöde sein
Etn. II, 49 [kaûtrêtiês Kl.]: Emma ne˙maz nekautrējas nuo klajas duomu izsacīšanas Laps. kamdēļ kautrējuoties sacīt, nuo kurienes nācis LP. V, 211. viņš kautrējas šuo vārdu izsacīt. viņai acis kautrējas nuo uguns A. XIII, 789.
Avots: ME II, 180
sakautrēties
sakautrêtiês: suns ... ieņurdējās, bet tad sakautrējies ievilkās būdā Jauns. J. un v. 394.
Avots: EH II, 416
Avots: EH II, 416
sakautrēties
sakautrêtiês, sich heftig scheuen, schämen, sehr schüchtern werden: Alma sakautrējās R. Sk. II, 251. par tādu lielu gādību Kārlis bija tīri aizgrābts un sakautrējies De̦glavs Rīga II, 1, 232.
Avots: ME III, 647
Avots: ME III, 647
Šķirkļa skaidrojumā (2)
gānīties
gānîtiês [?] Spr. "sich erwehren, sich hütten";] kautrēties"(?) Dricēni. - Wenn zuverlässig, eine Neubildung (statt * guonīties) zu dzīt "treiben"].
Avots: ME I, 618
Avots: ME I, 618
raustīt
raûstît: auch Heidenfeld, Kortenhof, Sessw., Smilt., Trik., (mit aû 2 ) Allasch, AP., Dunika, Erwalen, Jürg., Lemb., Ramkau, Salis, Salisb., Schnehpeln, Tals. Refl. -tiês,
2): "raudiem" ME. III, 489 zu verbessern in "raudām"; cits nevar ēst, - raûstās ar ēšanu ("dažu ēdienu ē̦d, citu ne") Sonnaxt;
3): "kautrēties" Seyershof: viņš neraûstās 2 nuo manim;
4): kâ tev patīk ap mani -ve̦cu cilvē̦ku - r. (kaitēties)! Saikava; ‡
5) eilig arbeiten
Frauenb. (mit aû 2 ). Subst. raustîšana: par ābuola raustīšanu (wiederholtes Abreissen) BW. 28672.
Avots: EH II, 358
2): "raudiem" ME. III, 489 zu verbessern in "raudām"; cits nevar ēst, - raûstās ar ēšanu ("dažu ēdienu ē̦d, citu ne") Sonnaxt;
3): "kautrēties" Seyershof: viņš neraûstās 2 nuo manim;
4): kâ tev patīk ap mani -ve̦cu cilvē̦ku - r. (kaitēties)! Saikava; ‡
5) eilig arbeiten
Frauenb. (mit aû 2 ). Subst. raustîšana: par ābuola raustīšanu (wiederholtes Abreissen) BW. 28672.
Avots: EH II, 358