màiseklis,
[maĩseklis Bauske, Wandsen, Dond., Salis],
1) ein Wetkzeug zum Mischen, Mengen, ein Rührholz: pie katras mājas maiseklis piesliets Tr. III, 226;
2) die Mischung [màisêklis Arrasch],
Beimischung, Ingredienz: tipi, kuo mēs varam saukt par īsti latviskiem, bez mazākiem sveša gara maisekliem Apsk. I, 170.
sajaukuši... visas gaļas bļuodas vienā draņķī un maiseklī Upīte Medn. laiki;
3) der Hemmer, Storenfried in Glücks Bibel: kas ar citiem kuopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir maiseklis (jetzt richtiger: kavēklis) visās lietās Spr. Sal. 18, I.
Avots: ME II,
550,
551