izklāņoties
‡ izklāņuôtiês "?": ze̦mu izklanījies un tiku tikām izklāņuojies Janš. Līgava II, 237. eine Zeitlang hin und her schwanken (mit ã ) Mesoten, Schnehpeln.
Avots: EH I, 456
Avots: EH I, 456
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klāņot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klāņot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
klāņot
‡ I klāņuôt, taumeln (?): sāka k. uz vienu un uotru pusi Janš. Atpūta № 379, S. 6. Refl. -tiês (s. ME. II, 218),
1): klāņuojas uz vienu un uotru pusi Janš, Mežv. ļ. II, 434. brīdi pie tās (kaŗietes) klanījies un klāņuojies Līgava II, 238; ‡
2) taumelnd, unsicher gehen
(mit ã ) Pilten; ‡
3) sich hin und her bewegen:
migla klãņuojas pa pļavu Behnen. neklãņuojies man priekšā!" Schnehpeln.
Avots: EH I, 612
1): klāņuojas uz vienu un uotru pusi Janš, Mežv. ļ. II, 434. brīdi pie tās (kaŗietes) klanījies un klāņuojies Līgava II, 238; ‡
2) taumelnd, unsicher gehen
(mit ã ) Pilten; ‡
3) sich hin und her bewegen:
migla klãņuojas pa pļavu Behnen. neklãņuojies man priekšā!" Schnehpeln.
Avots: EH I, 612
klāņot
klāņoties
klãņuôtiês [Bauske], sich bücken, beugen: viņš luokās un klāņuoja kâ kuoks Janš. spuole klānuojas Degl. [Wohl entlehnt gleich li. klõnioties dass. aus slav. klańati sę; vgl. klanît.]
Avots: ME II, 218
Avots: ME II, 218
noklāņot
‡ nùoklāņuôt, wackelnd hingehen (?): bez truokšņa nuoklāņuojis līdz turienei Janš. Atpūta, № 379, S. 5. Refl. -tiês, sich bücken: ze̦mu nuoklāņuojas Janš. Mežv. ļ. II, 435.
Avots: EH II, 53
Avots: EH II, 53