izklāņoties
‡ izklāņuôtiês "?": ze̦mu izklanījies un tiku tikām izklāņuojies Janš. Līgava II, 237. eine Zeitlang hin und her schwanken (mit ã ) Mesoten, Schnehpeln.
Avots: EH I, 456
Avots: EH I, 456
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klāņoties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klāņoties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
klāņoties
klãņuôtiês [Bauske], sich bücken, beugen: viņš luokās un klāņuoja kâ kuoks Janš. spuole klānuojas Degl. [Wohl entlehnt gleich li. klõnioties dass. aus slav. klańati sę; vgl. klanît.]
Avots: ME II, 218
Avots: ME II, 218