Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klāpāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klāpāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

izklāpāt

izklāpât (unter izklāpuôt ): auch Erlaa, Linden in Livl.

Avots: EH I, 456

klāpāt

klàpât 2 , ‡

3) "?": kad aužuot dzijas nuostaipās pa virsu vai apakšu aude̦klam, tad tās klàpā 2 Erlaa.

Avots: EH I, 612

klāpāt

klàpât 2 , - ãju, [auch klāpuôt Wid.],

1) sich lange, während einzenlne Halme sich noch auf dem Felde erheben:
"klpapāt"saka, kad pare̦tā labība nuogulusies gar zemi, bet pa starpām daži stiebri stāv kājās Druv. vīrišķis, kas pavasarī priekš sējas laika miruoni mazgājis, nedrīkst natī pavasarī sēt, juo tad viņa sē̦tā labība pa zemi vien klapājuot - liecuoties Lasd., LP. VII, 406;

2) kränkeln:
tā klāpā ik˙ziemas Mag. III, 1, 137, Dr. [Wohl mit hochle. ā aus ē̦, vgl. klē̦pât. - Zu serb. klà`pati "wackeln", slov. klápast "schlaff herabhängend" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 509 f.)?]

Avots: ME II, 218

noklāpāt

nùoklâpât,

1): auch (mit à 2 ) KatrE., Saikava.

Avots: EH II, 53

saklāpāt

saklāpât, - izklāpât: rūsas maitāta labība saklāpā Odensee.

Avots: ME II, 649

uzklāpāt

uzklāpât sich (auf etw.) lagem (vom Getreide): labība uzklāpājusi pa˙visam uz zemes KatrE.

Avots: ME IV, 342

Šķirkļa skaidrojumā (4)

izklāpot

izklāpuôt, izklàpât 2 Bers., undicht werden (vom Getreide) Druw. n. Etn. II, 130: [slikta, re̦ta labība, sevišķi auzas rudenī pie saknes pārgumst vai nuolūst un salms ar skaru nuokrīt uz zemes, - izklāpā, pie kam daži stiebri paliek arī stāvuot, kamē̦r "veldzē" visus stiebrus sagāž uz vienu pusi Bers.; izklāpāt Odensee "sasist (labība) veldrē un salauzīt"; vgl. izklēpēt].

Avots: ME I, 752

klēpāt

klẽ̦pât [PS., Ruj., klè̦pât 2 Warkl.], - ãju, kļẽ̦pât C., Smilt., = klāpāt: labība klē̦pā, t. i. re̦ta, paze̦mi nuolīkusi Wid. klē̦pā - gar zemi iet, līst: labība, uguns klē̦pā Lös. n. Etn. IV, 66. Vgl. klāpât.

Avots: ME II, 224