aizklūgāt
II àizklūgât Golg. (mit ù 2 ), Spr., = ‡ àizkļungât: guovs aizklūgājusi (aizvazājusies) uz miežiem.
Avots: EH I, 32
Avots: EH I, 32
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klūgāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klūgāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
apklūgāt
apklūgāt
‡ II apklùgât 2 Golg. "nachlässig, Gerüchte verbreitend ringsum durchstreifen": a. visu pagastu.
Avots: EH I, 92
Avots: EH I, 92
atklūgāt
‡ atklūgât
1) ungelenk herkommen
Prl. (in Lemburg auch von derartigem Fahren);
2) beim Korbflechten die vertikalen
klūgas (Ruten) oben zurückbiegen und ihre zurückgebogenen Spitzen hinter die horizontalen klūgas stecken Trik.
Avots: EH I, 149
1) ungelenk herkommen
Prl. (in Lemburg auch von derartigem Fahren);
2) beim Korbflechten die vertikalen
klūgas (Ruten) oben zurückbiegen und ihre zurückgebogenen Spitzen hinter die horizontalen klūgas stecken Trik.
Avots: EH I, 149
ieklūgāt
ìeklūgât,
1): hereinplumpen
U. (unter klūgāt); auf Krücken hereinhumpeln BielU.;
3): gründlich essen (schlingen)
Warkl.
Avots: EH I, 520
1): hereinplumpen
U. (unter klūgāt); auf Krücken hereinhumpeln BielU.;
3): gründlich essen (schlingen)
Warkl.
Avots: EH I, 520
ieklūgāt
ìeklūgât,
1) ["ungewandt, halb glitschend und laut hereinkommen"
Bers., Tirsen]: liela, gaŗa vīra māte ieklūgāja istabā;
[2) "ievilkt spainim klūgu" Siuxt; "klūgām sasiet" Wessen;
3) "in starken Schlucken (etwas Dickflüssiges) hastig und ungewandt hinunterschlingen"
Bers.; "iedzert": iesim uz kruogu ieklūgāt Stuhrhof:
4) ieklũgât gruozu Arrasch, Ronneb. u. a. "salikt gruozam ribas pīšanai";
5) "mehrfach mit einer
klūga oder auch mit einem Knüttel schlagen (indem man es mit einem Ebereschenknüttel tut, vertreibt man böse Geister)" Mar.].
Avots: ME II, 28
1) ["ungewandt, halb glitschend und laut hereinkommen"
Bers., Tirsen]: liela, gaŗa vīra māte ieklūgāja istabā;
[2) "ievilkt spainim klūgu" Siuxt; "klūgām sasiet" Wessen;
3) "in starken Schlucken (etwas Dickflüssiges) hastig und ungewandt hinunterschlingen"
Bers.; "iedzert": iesim uz kruogu ieklūgāt Stuhrhof:
4) ieklũgât gruozu Arrasch, Ronneb. u. a. "salikt gruozam ribas pīšanai";
5) "mehrfach mit einer
klūga oder auch mit einem Knüttel schlagen (indem man es mit einem Ebereschenknüttel tut, vertreibt man böse Geister)" Mar.].
Avots: ME II, 28
klūgāt
klūgāt
II klūgât, fortwährend trinken Etn. II, 50, schlürfen: es redzēju sētiņā putru klūgājuot BW. 19407. Vgl. kludzīt [und klugât].
Avots: ME II, 238
Avots: ME II, 238
klūgāt
III klūgât, intr., plump gehen, [auf Krücken gehen U.] Refl. - tiês, lärmend fahren, gehen: kuo tu tur klùgājies 2 Mar. n. RKr. XV, 119.
Avots: ME II, 238
Avots: ME II, 238
noklūgāt
‡ nuoklũgât Nigr., Wessen, = nùoklūguôt: krūmus izcirta, nuoklūgāja stipruos saišķuos Atpūta № 637, S. 11.
Avots: EH II, 54
Avots: EH II, 54
pieklūgāt
pìeklūgât, vollschlürfen Spr. Refl. -tiês , sich vollsaufen: guovis iznāca nuo dīķa pa˙visam pieklũgājušās Stuhrhof.
Avots: ME III, 258
Avots: ME III, 258
saklūgāt
saklūgât Wid., Golg., saklũguôt, mit einer klũga befestigen, zusammenbinden: saklūgât pluosta baļķus Golg. saklūgāti mieti, Zaunpfähle, die mit Weidenruten gebunden sind Bielenstein Holzb. divus mietus mē̦dz ar klūgām saklūgāt Ahs. saplīsušu ratu riteni saklūguot LP. V. saklūguoju ķēvi Etn. IV, 160. ve̦cu veda pūra lādi, ar klūgām saklūgātu BW. 16785 var. zārku... ar trim bē̦rza klūgām bija sasaistījuši un saklūguojuši Pas. III, 67.
Avots: ME II, 651
Avots: ME II, 651
saklūgāt
‡ II saklùgât 2 Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 29 "saiet, savilkties": saklūgāja visi ustubā.
Avots: EH XVI, 418
Avots: EH XVI, 418
uzklūgāt
I uzklũgât, mit einer Rute (klūga) Schläge versetzen: uzklūgā nu tam vērsim labi dūšīgi pa muguru, lai neiet auzās! Memelshof.
Avots: ME IV, 343
Avots: ME IV, 343