Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klūgāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klūgāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizklūgāt

II àizklūgât Golg. (mit ù 2 ), Spr., = ‡ àizkļungât: guovs aizklūgājusi (aizvazājusies) uz miežiem.

Avots: EH I, 32


apklūgāt

I apklũgât, mit einer klũga II bebinden Kl. u. a.

Avots: EH I, 92


apklūgāt

II apklùgât 2 Golg. "nachlässig, Gerüchte verbreitend ringsum durchstreifen": a. visu pagastu.

Avots: EH I, 92


atklūgāt

atklūgât

1) ungelenk herkommen
Prl. (in Lemburg auch von derartigem Fahren);

2) beim Korbflechten die vertikalen
klūgas (Ruten) oben zurückbiegen und ihre zurückgebogenen Spitzen hinter die horizontalen klūgas stecken Trik.

Avots: EH I, 149


ieklūgāt

ìeklūgât,

1): hereinplumpen
U. (unter klūgāt); auf Krücken hereinhumpeln BielU.;

3): gründlich essen (schlingen)
Warkl.

Avots: EH I, 520


ieklūgāt

ìeklūgât,

1) ["ungewandt, halb glitschend und laut hereinkommen"
Bers., Tirsen]: liela, gaŗa vīra māte ieklūgāja istabā;

[2) "ievilkt spainim klūgu" Siuxt; "klūgām sasiet" Wessen;

3) "in starken Schlucken (etwas Dickflüssiges) hastig und ungewandt hinunterschlingen"
Bers.; "iedzert": iesim uz kruogu ieklūgāt Stuhrhof:

4) ieklũgât gruozu Arrasch, Ronneb. u. a. "salikt gruozam ribas pīšanai";

5) "mehrfach mit einer
klūga oder auch mit einem Knüttel schlagen (indem man es mit einem Ebereschenknüttel tut, vertreibt man böse Geister)" Mar.].

Avots: ME II, 28


klūgāt

I klũgât, - ãju, klūguôt, tr., mit einer klūga befestigen, verbinden [Golg.]: nuogriezi klūgu un klūguo tik muti ciet LP. IV, 33. pirtī cepu kviešu maizi, ar klūgām klūgādama BW. 28442.

Avots: ME II, 238


klūgāt

II klūgât, fortwährend trinken Etn. II, 50, schlürfen: es redzēju sētiņā putru klūgājuot BW. 19407. Vgl. kludzīt [und klugât].

Avots: ME II, 238


klūgāt

III klūgât, intr., plump gehen, [auf Krücken gehen U.] Refl. - tiês, lärmend fahren, gehen: kuo tu tur klùgājies 2 Mar. n. RKr. XV, 119.

Avots: ME II, 238


noklūgāt

nuoklũgât Nigr., Wessen, = nùoklūguôt: krūmus izcirta, nuoklūgāja stipruos saišķuos Atpūta № 637, S. 11.

Avots: EH II, 54


pieklūgāt

pìeklūgât, vollschlürfen Spr. Refl. -tiês , sich vollsaufen: guovis iznāca nuo dīķa pa˙visam pieklũgājušās Stuhrhof.

Avots: ME III, 258


saklūgāt

saklūgât Wid., Golg., saklũguôt, mit einer klũga befestigen, zusammenbinden: saklūgât pluosta baļķus Golg. saklūgāti mieti, Zaunpfähle, die mit Weidenruten gebunden sind Bielenstein Holzb. divus mietus mē̦dz ar klūgām saklūgāt Ahs. saplīsušu ratu riteni saklūguot LP. V. saklūguoju ķēvi Etn. IV, 160. ve̦cu veda pūra lādi, ar klūgām saklūgātu BW. 16785 var. zārku... ar trim bē̦rza klūgām bija sasaistījuši un saklūguojuši Pas. III, 67.

Avots: ME II, 651


saklūgāt

II saklùgât 2 Kalz. und Lubn. n. Fil. mat. 29 "saiet, savilkties": saklūgāja visi ustubā.

Avots: EH XVI, 418


uzklūgāt

I uzklũgât, mit einer Rute (klūga) Schläge versetzen: uzklūgā nu tam vērsim labi dūšīgi pa muguru, lai neiet auzās! Memelshof.

Avots: ME IV, 343