Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klabināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klabināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizklabināt

àizklabinât,

1) für eine kurze Zeit klappern machen:
vējš aizklabināja duris;

2) klappernd zumachen:
vējš aizklabināja duris Siuxt;

3) auch reflexiv Selsau, mit einem klappernden Wagen hin-, wegfahren.

Avots: EH I, 30


apklabināt

apklabinât,

1) beklopfen:
ārsts apklabināja. slimniekam krūtis;

2) langsam (klappernd) um etw. herumfahren:
a. purvam apkārt Golg.

Avots: EH I, 91


atklabināt

atklabinât

1) klappernd allmählich lose machen, öffnen:
bērniņa man nebija, bet es tâ˙pat atslē̦gu atklabināju i iegāju Oknist. vējš atklabinājis nama duris Salis, Siuxt;

2) klappernd, mit Geklapper herschaffen:
zirgs, uz mājām skriedams, ķēdi vien atklabināja Oknist. Refl. -tiês, klappernd allmählich lose werden Oknist.

Avots: EH I, 148


izklabināt

izklabinât, ‡

2) klopfende Laute hervorbringen:
viņš ... ar rīkli un mēli ... izklabinuot kâ vēja dzirnavas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 132; ‡

3) rasselnd (polternd) hinausfahren
(intr.) Frauenb. ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang klopfen
Dunika: velti izklabinājuos pie durīm;

2) nach Herzenslust, zur Genüge schwatzen
(perfektiv) Dond.: vai nebūsi diezgan izklabinājies?

Avots: EH I, 455


izklabināt

izklabinât, tr., ausklopfen: pīpi uz rata spārna Aps.

Avots: ME I, 751


klabināt

klabinât,

2): k. pie durvīm, an der Tür klopfen
Zvirgzdine; ‡

4) mit einem
klabeklis 2 einladen, auffordern: kaimiņuos jau dzirdēja klabinam bruokastī Janš. . Dzimtene I 2 , 372. Refl. -tiês,

2): neklabinies pa tukšu! Ahs.

Avots: EH I, 607


klabināt

klabinât [li. klãbinti "anklopfen"],

1) fakt. zu klabēt, klappern lassen, machen:
vējš klabina luogus od. luoga slēģus. suns klabina zuobus, auch zuobiem. ve̦cais puisis uz manim zuobus vien klabināja BW. 13561. buciņš ragus klabināja 30104. ej gulēt, vēja māte, neklabini nama durvis 19638; 27438, 2. tautu meitas tukšu pūru par atmatu klabināja BW. 16728. kunga kannas 12132, sieka malu klabināt 8012. muti klabināt, sprechen: diezgan jau e̦smu muti klabinājis, bet viss par velti. tevis dēļ es neiešu muti klabināt. kuo nu klabini niekus! was schwatzst du Unsinn;

2) viel sprechen, schwatzen:
man ar tevi tik daudz jāklabinājas, ka ne˙maz nevaru galā tikt Dond. Subst. klabinãjums, das bereits erfolgte Klappern; klabināšana, das Klappern; klabinâtãjs, der Klapperer.

Avots: ME II, 207


noklabināt

nùoklabinât, ‡

2) eine Weile klappern:
stārķi, salaidušies, nuoklabināja Vank.

Avots: EH II, 53


noklabināt

nùoklabinât, fakt. zu nùoklabêt, klappern lassen, machen: nuoklabināt runu, eine Rede ableiern, abhaspeln. Refl. - tiês, eine Zeitlang klappern, sich mit dem Klappern abgeben: viņš laiciņu ap durvīm nuoklabinājies Blaum.

Avots: ME II, 797


paklabināt

paklabinât, tr., intr.; ein wenig anklopfen, klappern machen: viņš paklabināja pie durvīm Dok. A. čigāniete paklabināja tukšuos żuokļus Lapsk.

Avots: ME III, 44


pieklabināt

pìeklabinât,

1) anklopfen
Spr.;

2) dazwischen klopfen od. klappern:
klabatas, ar kuo pieklabināt pie lielās mūzikas klāt R. Sk. I, 25.

Avots: ME III, 257


saklabināt

saklabinât,

1): ciemiņš saklabināja (= pagrabināja ar klabatu) pie durīm Dunika, Rutzau.

Avots: EH XVI, 417


saklabināt

saklabinât, tr.,

1) stark klappern machen; zusammenschlagen, dass ein klappernder Laut entsteht:
gūžiņas saklabinājis, sisenītis ielīda V. Eglītis;

2) (auf dem Klopfbrett) klopfend, klappernd zusammenrufen:
ar klabiķi saklabina ēdiena laikā cilvē̦kus mājā Ahs. n. RKr. XVII, 49.

Avots: ME II, 648


uzklabināt

uzklabinât, klappernd aufwecken: uzklabināt kādu nuo miega.

Avots: ME IV, 341

Šķirkļa skaidrojumā (3)

katls

katls,

1) der Kessel:
se̦nuo latviešu katls bijis nuo vaŗa pagatavuots PS. Sprw.: vārds kâ katls, von einem Schwätzer. tev jau katls par lielu, von einer verschwenderischen Frau. ar katliņu klabināt, ein loses Maul haben U. katliņš un puodiņš, Hausrat U.;

2) * Talkessel
MWM. XI, 529. [Nebst li. kãtilas und apr. catils entweder direkt oder durch slav. kotьlъ vermittelt aus dem Germanischen (got. gen. pl. katilē).]

Avots: ME II, 171


klebiķis

klebiķis,

1) eine Türklinke
Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 21, AP., PV.: klabināt ar durvju klebiķi pie aizbultē̦tām durvīm Kaudz. Izjurieši 54. durvīs, kur k. iedrebējās Erss Muižnieki 89;

2) ein abgenutztes, klapperndes Taschenmesser
PV.

Avots: EH I, 613


stupenica

stupenica "?": zuobus nerādiet! ņemšu labu stupenicu, sākšu zuobus klabināt BW. 20303, 4.

Avots: ME III, 1108