Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klaiņāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klaiņāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
apklaiņāt
atklaiņāt
‡ atklaîņât 2 Schnehpeln, sich herumtreibend hergeraten: viņš atkal šurp atklaiņajis.
Avots: EH I, 148
Avots: EH I, 148
izklaiņāt
izklaiņât U.], izklaiņuôt, intr., auseinandergehen, sich zerstreuen: izklaiņuošana iesākusies tuos laikuos Sirmais. Refl. - tiês,
1) sich zerstreuen, zerstieben:
vakarā iespaidi izklaiņuojās un izgaisa kâ migla A. U.;
[2) zur Genüge umherschlendern
Stenden].
Avots: ME I, 751
1) sich zerstreuen, zerstieben:
vakarā iespaidi izklaiņuojās un izgaisa kâ migla A. U.;
[2) zur Genüge umherschlendern
Stenden].
Avots: ME I, 751
klaiņāt
klaiņât: auch Renzen, (mit aĩ ) C., (mit aî ) Erlaa, (mit aî 2 ) Kegeln, Mesoten, Zögenhof.
Avots: EH I, 608
Avots: EH I, 608
klaiņāt
klaiņât, klaîņât 2 Ahs., - ãju, klaĩņuôt [Frauenb.], intr., umherirren, sich umhertreiben, schlendern: viņš pa dienu klaiņāja apkārt AU. pa kupe̦nām vientulis ceļinieks klaiņā A. XX, 112. baltais le̦dus deķis sāka irt un klaiņuot Stari I, 43. mazais klaiņuoja ezeriņam ar˙vien tuvāk Latv. Refl. -tiês, sich umhertreiben: puiši klaiņājas caurām naktīm apkārt Dond.
Avots: ME II, 209
Avots: ME II, 209
pieklaiņāt
piêklaîņât 2 , sich irrend hinzugesellen: kaimiņu auns atkal pieklaiņājis pie mūsu aitām Nigr.
Avots: ME III, 257
Avots: ME III, 257
saklaiņāt
uzklaiņāt
uzklaiņât Frauenb., uzklaiņuôt Golg., umherirrend sich einfinden: čigāni atkal mums uzklaiņājuši Frauenb.
Avots: ME IV, 341
Avots: ME IV, 341