Paplašinātā meklēšana

klàips,

1): maizes klaipu BW. 18929, 2. plānu klaipu cepējiņu 18659. kam necepa biezu (Var.: augstu) klaipu 28533.

Avots: EH I, 608

klàips,

1) ein Brotlaib, = kukulis;

2) ein grosses, vom Liebe abgeschnittenes Stück Brot
Selb. Aus dem Germanischen (vgl. etwa got. hlaifs) entlehnt.

Avots: ME II, 209

‡ pušklaîps ² Orellen n. FBR. XI, 46, ein halber Laib (Brot).

Avots: EH II, 336

‡ atcilât,

1) = ‡ atce̦lât 2 C.;

2) von neuem aufrichten (in die Höhe heben)
Bērzgale: kad kartupeļus ataŗ, tiem drusku uzgāžas zemes, tâ ka pēc tam tie ir jāatcilā;

3) herübersetzen (mit einem Boot)
Meiran: a. ceļiniekus ar laivu šai krastā;

4) (das zu trocknende Heu) umwenden
(apmest) Bauske, Cibla, Kaltenbr., Meiran, Oknist: a. sìenu. Refl. -tiês,

1) zur Genüge heben:
maisus atcilājies;

2) herübersiedeln
Bauske, Sessw.;

3) sich wiederholt emporstreckend herkommen
Kaltenbr., Lubn., Oknist;

4) maizes klaips atcilājies Jürg., die Brotkruste hat sich von der Krume gelöst.

Avots: EH I, 137

‡ izņukt "sich schlaff öffnen" Zarnikau: mute viņam izņuka un paspīdēja zuobi; izjukt (?): siena ve̦zms izņucis Wandsen. plācenis izņucis Jürg. klaips izņucis ("?") Schwitten.

Avots: EH I, 469

kukulis, Demin. gen. s. kukuliņa BW. 18475; 26353, acc. s. kukuliņu Pas. V, 405 (aus Lettg.),

1): auch Walk, Wolm.; ein grösseres, kreisrundes Brot
(neben klaips "ein eiförmiges, elliptisch geformtes Brot") Baar in seinern Exemplar von U.; maizes kukulīt[i]s BW. 22674. izce̦pusi me̦d[u]s kukuli (Var.: plāceni) 27536 var.;

3): auch Orellen, Saikava;

5): die Niere
Seyershof;

6): kukulītis Dunika, ein Kloss;
nuokava divejus ... vepŗus un sataisīja divi kukuļus (Klumpen?) tauku Pas. XII, 233; ‡

7) vāveres k. Linden in Kurl., ein Fichtenzapfen:
kas pārnāca nuo meža, tas bē̦rniem deva vāveres kukuļus.

Avots: EH I, 669

puscepis, halbgebacken: p. klaips, pusce̦pasi maize.

Avots: ME III, 424

saplaisât Wid., saplaisuôt, saplaisnât, intr., rissig werden, (zer)springen: krāsne saplaisā LP. I, 45. sluošu kāts saplaisā 124. gultiņā nuo pe̦lē̦kiem, saplaisājušiem dēļiem A. XX, 642. saplaisājušās durvis 643. tuorņi saplaisājuši. MWM. VIII, 528. rūte bija saplaisājuse MWM. X, 192. miza saplaisājuse Zalktis I, 102. maizes klaips saplaisuo Etn. I, 112. uzkaļņu pauguri bija saplaisājuši Saul. I, 240. saplaisājusi āda, gesprungene, rissige Haut. ruokas saplaisājušas D. Kleinb. J. 49. gabali saplaisāja gabaluos Pūrs III, 90. lūpas saplaisnās Dzimt. Vēstn.

Avots: ME II, 701

šâvains, eine šāva oder mehrere šāvas habend: š. kuoks Lis.; š. klaips Bauske; š. dzelzs Aps.

Avots: ME IV, 13