1)der Klatsch, Lärm, das einmalige Schnalzen mit der Zunge: gaidīja lielu blīkši, iznāca tik klakšis Lub. sitat klakšus, sitat knakšus, lai nuobēdza baidīklīši BW. 26178, 7;
3)schwatzen, plappern: met mieru! kuo klakši? Lub. tu tik ļurkšķi un klakšķi kâ klaburnīca Doku A. [Zu r. клокъ" dumpfes Geräusch", poln. klekot" Geklapper" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 511 u. 521.]