Paplašinātā meklēšana

‡ izklakšinât: viņš visādi mācēja i. ar mēli Dunika, er verstand auf allerlei Weise mit der Zunge zu schnalzen.

Avots: EH I, 455

klakš! klipklapp! klikš, klakš, svilpene, atle̦c ādiņa Kleinb.

Avots: ME II, 211

‡ klakšans AP., eine primitive Schelle: klakšanus sēja zaglīgiem luopiem, lai nezuogas labībā.

Avots: EH I, 608

klakšata, klakšāta,

1) das Geklapper, Glücksen
AP., Lub.;

2) die Plappertasche, der Schwätzer:
tas ir tīrais klakšata Lub.

Avots: ME II, 211

klakšinât (unter klakšķinât 3),

1): mit der Zunge schnalzen
-auch Dunika; ‡

2) schnattern
Ramkau: pīles klakšina: ‡

3) mit einem Lockruf
klak (Hühner) rufen Salis: k. vistas un cāļus: arī gailis klakšina, kad sauc vistas.

Avots: EH I, 609

klakšis, klakšķis,

1) der Klatsch, Lärm, das einmalige Schnalzen mit der Zunge:
gaidīja lielu blīkši, iznāca tik klakšis Lub. sitat klakšus, sitat knakšus, lai nuobēdza baidīklīši BW. 26178, 7;

2) der Schwätzer
C., AP., Bers.

Avots: ME II, 211

klakšķêt, klakšêt, - u, - ẽju, intr.,

1) klatschen, klappern:
gailis (plintes) klakšēja, bet šāviens negāja vaļā Lub. zirga pakavi klakšķēja uz akmeņiem Duomas I, 6. klakšēj[a] zuobi runājuot BW. 20278, 2;

2) glucksen, hell tönen:
vanckare klakš kuļinuot Lub.;

3) schwatzen, plappern:
met mieru! kuo klakši? Lub. tu tik ļurkšķi un klakšķi kâ klaburnīca Doku A. [Zu r. клокъ " dumpfes Geräusch", poln. klekot " Geklapper" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 511 u. 521.]

Avots: ME II, 211

klakšķiens, klakšiens, ein einmaliges Klatschen, Geklapper, Schnalzen mit der Zunge.

Avots: ME II, 211

klakšķinât, intr.,

1) klatschen:
ar pātagu Etn. I, 34; ar pirkstiem Konv. ² 1709;

2) klappern:
zuobiem MWM. IX, 634;

3) [klakšināt U.], mit der Zunge schnalzen
Ahs.: mēli Purap., Duomas I, 840; gew. ar mēli: kruodzinieks klakšķināja ar mēli MWM. VII, 803. klakšķināmas patskaņas, Schnalzlute Konv. ² 1260;

4) klopfen:
vē̦rstuvi C.

Avots: ME II, 211

‡ nuoklakšêt Dunika, = nùoklakšķêt: duru klabata kādas reizas nuoklakšēja; laikam kāds mēģināja tās attaisīt.

Avots: EH II, 53

nùoklakšķêt, intr., eine kurze Weile klappern: durvju kliņķim nuoklakšķuot Duomas II, 452.

Avots: ME II, 797

nùoklakšķinât, nùoklakšinât, tr., intr., eine kurze Weile schnalzen: Zariņš nuoklakšķināja ar mēli MWM. VII, 848. viņš smeķīgi nuoklakšķinājas lūpas Latv.

Avots: ME II, 797

‡ paklakšinât, = paklakšķinât: Šrāders paklakšināja mēli Upītis Pirmā nakts 84.

Avots: EH II, 142

pìeklakšķinât,

1) dazu schnalzen:
p. ar mēli Bers., N.-Peb.;

2) "schwerfälüg heranfahren"
Jürg.

Avots: ME III, 257

‡ puklakši BielU. "= kuplašķi".

Avots: EH II, 322

‡ saklakšinât Dunika, eine Weile klakš(ķ)inât: puisis labu laiku saklakšināja ar muti (būdams labā uomā).

Avots: EH XVI, 417

‡ kļakšķinât Bērzgale, = klakšķinât 3.

Avots: EH I, 625

‡ klakstiens Warkl. "klakšiens".

Avots: EH I, 608

klikš! Interj., s. klakš.

Avots: ME II, 227

knakšis, ‡

2) ein knackender Laut Orellen u. a.:
sitat klakšus, sitat knakšus! BW. 26178,7.

Avots: EH I, 627

‡ sklin̂kšķinât Bers. "klakšķināt": s. ar mēli, ar zvārguļiem.

Avots: EH II, 505