izklakšināt
‡ izklakšinât: viņš visādi mācēja i. ar mēli Dunika, er verstand auf allerlei Weise mit der Zunge zu schnalzen.
Avots: EH I, 455
Avots: EH I, 455
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klakšināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klakšināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
klakšināt
klakšinât (unter klakšķinât 3),
1): mit der Zunge schnalzen
-auch Dunika; ‡
2) schnattern
Ramkau: pīles klakšina: ‡
3) mit einem Lockruf
klak (Hühner) rufen Salis: k. vistas un cāļus: arī gailis klakšina, kad sauc vistas.
Avots: EH I, 609
1): mit der Zunge schnalzen
-auch Dunika; ‡
2) schnattern
Ramkau: pīles klakšina: ‡
3) mit einem Lockruf
klak (Hühner) rufen Salis: k. vistas un cāļus: arī gailis klakšina, kad sauc vistas.
Avots: EH I, 609
paklakšināt
saklakšināt
‡ saklakšinât Dunika, eine Weile klakš(ķ)inât: puisis labu laiku saklakšināja ar muti (būdams labā uomā).
Avots: EH II, 417
Avots: EH II, 417
Šķirkļa skaidrojumā (1)
klakšķināt
klakšķinât, intr.,
1) klatschen:
ar pātagu Etn. I, 34; ar pirkstiem Konv. 2 1709;
2) klappern:
zuobiem MWM. IX, 634;
3) [klakšināt U.], mit der Zunge schnalzen
Ahs.: mēli Purap., Duomas I, 840; gew. ar mēli: kruodzinieks klakšķināja ar mēli MWM. VII, 803. klakšķināmas patskaņas, Schnalzlute Konv. 2 1260;
4) klopfen:
vē̦rstuvi C.
Avots: ME II, 211
1) klatschen:
ar pātagu Etn. I, 34; ar pirkstiem Konv. 2 1709;
2) klappern:
zuobiem MWM. IX, 634;
3) [klakšināt U.], mit der Zunge schnalzen
Ahs.: mēli Purap., Duomas I, 840; gew. ar mēli: kruodzinieks klakšķināja ar mēli MWM. VII, 803. klakšķināmas patskaņas, Schnalzlute Konv. 2 1260;
4) klopfen:
vē̦rstuvi C.
Avots: ME II, 211