klamstēt
klamstêt [Bers.], - u, - ẽju, räsonnieren, schwatzen; unaufhörlich schimpfen, fluchen Dobl. [Vgl. klimstêt.]
Avots: ME II, 212
Avots: ME II, 212
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klamstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klamstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
klandzināt
klañdzinât, = klandzināt: visi mani klandzināja, alle gackerten gegen mich, fielen über mich her Biel., Smilt.; [klañdzinât Salis, klan̂dzinât 2 Lautb., viel reden; klañdzinât Ruj., = skandināt. - Als ein Kuronismus könnte es zu lat. clangere, hlakka " schreien, krächzen", gr. χλαγγή " Klang" u. a. gehören; wenn es aber echt le. ist, kann es mit n aus m zu klamstēt " gehören.]
Avots: ME II, 213
Avots: ME II, 213