klanks
[klan̂ks! Interj. zur Bezeichnung des Schalles, der durch die Bewegung einer Flüssigkeit in einem hohlen Raum entsteht: tas kâ vilkam zemeņu uoga, nuorija uz reizi, - klanks! Lub.
Avots: ME II, 213
Avots: ME II, 213
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klanks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klanks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
klankstēt
klankstêt (unter klankšķêt ),
2): āmuru piesitieni ... klankstēja gļē̦vi un gausi Daugava 1935, S. 399.
Avots: EH I, 610
2): āmuru piesitieni ... klankstēja gļē̦vi un gausi Daugava 1935, S. 399.
Avots: EH I, 610
Šķirkļa skaidrojumā (1)
klankšķēt
klan̂kšķêt, klankšêt, klankst%C3%AAt">klankstêt, - u, - ẽju,
1) vom Schalle, der durch die Bewegung einer Flüssigkeit in einem hohlen Raum entsteht, glucksen:
muca, nepilna būdama, klankš Smilt. uola klankš Bers. pielej mucu pilnu, lai neklankš Lub.; vgl. li. klankséti " glucksen";
2) klingen (vom Schall, der durch einen Schlag auf ein Metall hervorgerufen wird)
Etn. I, 34: klausies, kur klankše̦ns klañkš [Dunika], Lub.;
3) plappern, schwatzen:
kuo tu klankši? Lub.;
4) klaffen, bellen
[klan̂kstêt Trik., Hochrosen]: ir vilkam e̦suot nepatīkami, kad suns tâ apkārt klankšķuot A. XX, 294; [vgl. klen̂kstêt];
5) auf etwas warten:
es klankstu bez apnikšanas visu rītu, vai kāds gaŗāmbraucējs mani nepaņems līdz uz pilsē̦tu Mesoten n. Hen. (mit añ).
Avots: ME II, 213
1) vom Schalle, der durch die Bewegung einer Flüssigkeit in einem hohlen Raum entsteht, glucksen:
muca, nepilna būdama, klankš Smilt. uola klankš Bers. pielej mucu pilnu, lai neklankš Lub.; vgl. li. klankséti " glucksen";
2) klingen (vom Schall, der durch einen Schlag auf ein Metall hervorgerufen wird)
Etn. I, 34: klausies, kur klankše̦ns klañkš [Dunika], Lub.;
3) plappern, schwatzen:
kuo tu klankši? Lub.;
4) klaffen, bellen
[klan̂kstêt Trik., Hochrosen]: ir vilkam e̦suot nepatīkami, kad suns tâ apkārt klankšķuot A. XX, 294; [vgl. klen̂kstêt];
5) auf etwas warten:
es klankstu bez apnikšanas visu rītu, vai kāds gaŗāmbraucējs mani nepaņems līdz uz pilsē̦tu Mesoten n. Hen. (mit añ).
Avots: ME II, 213