Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'klape' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'klape' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
klapenīce
klapermanis
klapermanis: "līdzi tautiņās! tautās" ME. II, 214 zu ersetzen durch "līdz kāziņās! tautām"; "18015" ebenda zu ersetzen durch "18016 var.".
Avots: EH I, 610
Avots: EH I, 610
klapermanis
klapermanis, der Klopfer, jem., der klopft: klauverman, klaperman, nāc man līdzi tautiņās! tautās biķerīši, kluvētāji, klapējami BW. 18015.
Avots: ME II, 214
Avots: ME II, 214
klapes
Šķirkļa skaidrojumā (4)
klapa
klidzināt
klidzinât,
1) ein wenig wackeln, klappern, sich klapernd fortschleppen, im Wagen fahren
Druw.: sudmalas klidzina. brūnis sāka klidzināt Seibolt;
2) schreien (namentl. vom Habicht), klappern:
vanags klidzina Etn. II, 51; LP. V, 164. dzeņi vien klidzināja BW. 25909. divi graši kalītē kâ dzenīši klidzināja 20400, 1;
3) fakt. zu klidzêt, wackeln, klappern, schreien machen, zum Schreien bringen
Etn. IV, 66. vilkam mute jāaizslē̦dz, lai ganiņus neklidzina Kaltenbrunn BW. 29422.
Avots: ME II, 226
1) ein wenig wackeln, klappern, sich klapernd fortschleppen, im Wagen fahren
Druw.: sudmalas klidzina. brūnis sāka klidzināt Seibolt;
2) schreien (namentl. vom Habicht), klappern:
vanags klidzina Etn. II, 51; LP. V, 164. dzeņi vien klidzināja BW. 25909. divi graši kalītē kâ dzenīši klidzināja 20400, 1;
3) fakt. zu klidzêt, wackeln, klappern, schreien machen, zum Schreien bringen
Etn. IV, 66. vilkam mute jāaizslē̦dz, lai ganiņus neklidzina Kaltenbrunn BW. 29422.
Avots: ME II, 226
piekaļķoties
pìekaļ̃ķuôtiês, verkalken: sirds klapes sacietē vai pārakmeņuo (tās piekalķuojas).
Avots: ME III, 255
Avots: ME III, 255
sarmulis
sar̂mulis Prl., Wid., Spr., auch ein Demin. sarmuliņš, der Hermelin, das Wiesel; das Kaninchen Spr.: medenieki, nuošauniet sarmulīti (Var.: sarmuliņu, se̦rmulīti)! māte meitas man nedeva bez sarmuļa kažuociņa BW. 11071. sarmuliņu kažuoks Kaudz. M. 340. sarmuliņu alas Duomas II, 67. apakš tavas bikšu klapes sarmuliņš (gemeint ist der penis) cilājās BW. 35013. Vgl. se̦rmulis. Nebst li. šarmuõ od. šermuõ "Hermelin", šarmuonỹs "Wiesel", ahd. harmo "Hermelin" wohl (nach der Farbe) zu sar̂ma, vgl. Trautmann Wrtb. 300 und Meyer - Lübke IFA. VII, 76.
Avots: ME III, 722
Avots: ME III, 722
Šķirkļa labojumos (1)
dūka
I dũka [Ronneb.],
1) die Pfeife am Dudelsack, die Orgelpfeife; die Sackpfeife, der Dudelsack:
dūkas kvieca. tur skan dūkas, stabulītes BW. 30130, 3. dūku stabulīte BW. 21363;
2) der Schlauch:
apgādā vīnu dūkās;
3) dūkas U., die Stahlharmonika;
4) einer, der viel weint
U.;
5) ein Störenfried
Ronneb. n. U. (s. dùkt);
6) die Ofenklappe:
dūmu dūka par agri aiztaisīta Balt. V., Ruj. [Nach Leskien Nom. 227 gehört dūka "Pfeife" zu dùkt und li. dũkti "rasen"; zu le. dùkt dürfte jedoch höchstens dūka 4 gehören und zu li. dũkti allenfalls dūka 5. Wenigstens in den übrigen Bedeutungen beruht le. dūka wohl auf r. ду́дка "Pfeife, Dudelsack" (zum -k- aus -tk- s. Le. Gr. § 106 d.)].
Kļūdu labojums:
die Offenklape = eine Röhre, Öffnung einer Röhre
Avots: ME I, 524, 525
1) die Pfeife am Dudelsack, die Orgelpfeife; die Sackpfeife, der Dudelsack:
dūkas kvieca. tur skan dūkas, stabulītes BW. 30130, 3. dūku stabulīte BW. 21363;
2) der Schlauch:
apgādā vīnu dūkās;
3) dūkas U., die Stahlharmonika;
4) einer, der viel weint
U.;
5) ein Störenfried
Ronneb. n. U. (s. dùkt);
6) die Ofenklappe:
dūmu dūka par agri aiztaisīta Balt. V., Ruj. [Nach Leskien Nom. 227 gehört dūka "Pfeife" zu dùkt und li. dũkti "rasen"; zu le. dùkt dürfte jedoch höchstens dūka 4 gehören und zu li. dũkti allenfalls dūka 5. Wenigstens in den übrigen Bedeutungen beruht le. dūka wohl auf r. ду́дка "Pfeife, Dudelsack" (zum -k- aus -tk- s. Le. Gr. § 106 d.)].
Kļūdu labojums:
die Offenklape = eine Röhre, Öffnung einer Röhre
Avots: ME I, 524, 525