Paplašinātā meklēšana

àizklaudzinât, wegklopfen: āmurs aizklaudzināja viņu mantu Aps. IV, 89, ihr Vermögen verfiel dem Hammer.

Avots: ME I, 32

‡ apklaudzinât, an eine grössere Anzahl von Objekten anklopfen: visas duris a., bet iekšā netikt.

Avots: EH I, 91

‡ atklaudzinât Meselau,

1) polternd losstossen:
vējš var a. duris;

2) entgegenklopfen, -pochen:
viņš man atklaudzināja pretī.

Avots: EH I, 148

izklaũdzinât, tr.,

1) heruasklopfen:
saimnieku nuo istabas;

2) sorgfältig beklopfen, perkutieren:
ārsti apskatīja viņu, izklaudzināja MWM. VIII, 665;

3) ausposaunen:
izklaudzināsiet mani pa pus˙pasauli A. IX, 1, 139. Refl. - tiês, lange, vergeblich klopfen: izklaudzinājuos ilgi, bet ne+viens neatvēra durvis.

Avots: ME I, 752

klaũdzinât, ‡

3) wiederholt von oder zu jem. sprechen
(mit aũ ) Seyershof: diezgan nu ir klaudzināts man riņķī. Refl. -tiês: klaũdze̦nāties pie durīm Ramkau.

Avots: EH I, 611

klaũdzinât [Dond., Līn., Selg., Bauske, C., Jürg., N. - Peb., Dunika, klaûdzinât PS., klaûdzināt ² Salis., Ruj., klàudzinât Wolm., Trik., Serbigal, AP., klàudzinât ² Preili, Nerft],

1) fakt. zu klaudzêt, klappern, poltern machen, zum Klappern, Poltern bringen:
man nebija ze̦lta piešu, kuo grīdiņas klaudzināt BW. 24098, 1. mani bē̦ri kumeliņi tukšu sili klaudzināja 31077. es neiešu uz Daugava laivas galu klaudzināt 10904. nāc pie manis, jauna skuķe, šūtu kurpju klaudzināt 14775;

2) intr., klopfen, pochen, poltern:
pie durvīm kāds klusi klaudzināja A. XX, 136. sausā priedē dzenis klaudzina Vēr. II, 1114. Refl. - tiês. intensiv klopfen, pochen, poltern: viņs mācās ar vārdiem klaudzināties, er übt sich im Wortgeklingel A. XII, 18. Subst. klaudzinâšana, das Klopfen, Poltern; klaudzinâtãjs, der Polterer, Klopfer; vārdu klaudzinātājs, der Wortfechter Rainis.

Avots: ME II, 215

nùoklaudzinât, ‡

2) klappernd fertig weben:
kamē̦r es ... aude̦klu nuoklaudzināšu Janš. Mežv. ļ. II, 472.

Avots: EH II, 53

nùoklaudzinât, fakt., klappern machen, klappernd schlagen: naktssargs nuoklaudzināja ar saviem āmuriem pusnakts stundu Lapsk.

Avots: ME II, 797

pìeklaudzinât, (mehrfach) anklopfen: viņš pieklaudzināja . . . pie vārtiem Zemnieka dē̦ls 80.

Avots: ME III, 257

saklaudzinât, ‡

2) klappernd (mehrere) aufwecken:
s. meitas Dunika; ‡

3) = saklaustît 2: ja jums, kalēj, labs prāts ..., tad saklaudziniet man še tuo asi! ar tādu tāļāk nevaru braukt Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 95.

Avots: EH XVI, 417

saklaudzinât, stark klappern, poltern machen.

Avots: ME II, 649

uzklaudzînât, (wiederholt) klopfend, polternd aufwecken: uzklaudzināt gulē̦tājus nuo miega.

Avots: ME IV, 341

I mìlna C., [milˆna ² Līn., mìlns ² Kl.,

1) mìlns Ronneb., [Jürg., Bers., mìlna N. - Peb., Drosth., milˆna ² Nigr., Dond., Bauske, Salis, mìlls ² Lis., N. - Schwanb., Tirsen, Mar., Oppek.], ein (dicker) Stock: re̦sna runga jeb milna Antrop. II, 5. Sprw.: stīvs kâ milna [od. milns Bers.], te vīrelis slauks! duod ar milnu pa galvas kausu JK. III, 1;

2) [mìlna ² Bers., milˆna ² Nigr., mìlns N. - Peb., Lis., PS., milnis Für.], der Mahlstock an der Handmühle [Abbild. bei Bielenstein Holzb. 258]: es savai māsiņai liepas kuoka milnu taisu BW. 3488. malt gāju maltuvē, ne milniņa [Var.: milniju, miliņas (aus Brucken), miliņu (aus Selsau)] klaudzināt 23816. trīc milniņš (Var.: trīcēj[a] milna) man maļuot 6899. [labi, labi, ne tik labi, kad bij dzirnas istabā: es gribēju milnu ķert, saķeŗ[u] puiša labu lietu Nigr.];

3) milns, eine Stange (z. B. um Fischkörbe im Wasser zu befestigen)
Döbner n. U., [Bielenstein Holzb. 672 (mit Abbild.);

4) milnis, milne, ein Besenstiel
Bielenstein Holzb. 298;

5) milna, eine Stossstange um Blockböte in seichtem Wasser fortzubewegen
Bielenstein Holzb. 621 (aus Salisb.). - In der Bed. 2 nebst li. milinỹs dass. und malinỹs "Quirlstange", poln. mlon, r. мéленъ, serb. (čak.) mlán "Griff an der Handmühle" wohl zu le. mal˜t (s. Berneker Wrtb. II, 34); dagegen in den Bed. 1 und 3 - 5 wohl zu le. màltît I (s. dies und Lidén Stud. 88 f.).]

Avots: ME II, 627

mile̦ns od. * mile̦na (acc. s. mile̦nu LP. VI, 1, 60), milins [Domopol, Warkl., Zaļmuiža, Wesen]; BW. 23815, 5, = milna I: [ne mile̦na (gen. s.) klaudzināt BW. 23816 var.; vgl. auch milna I, 2].

Avots: ME II, 626

sauskaulis,

1) "eine krumm gewachsene Kiefer od. Fichte, deren Krümmung grobfaserig ist"
Morizberg: bāleliņi izdēj zaļuos uozuoliņus,... man atstāj sauskaulīšus klaudzināt BW. 3420;

2) saûskaũlis ² , lonicera xylosteum L. Dond. n. RKr. III, 71;

3) sauskauļi, Schilf
Schwanb.;

4) ein Baum mit nicht dickem Kern
Warkl., Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 775