aizkleberēt
àizkleberêt, intr., plump, mit Geräusch sich entfernen, weggehen: viens aizkleberēja ar vāģiem pa ceļu JK., Schrund.
Avots: ME I, 32
Avots: ME I, 32
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kleberēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kleberēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
atkleberēt
atkleberêt, Refl. -tiês,
1): ratu sēdeklim atkleberējušās (nuo tricināšanas) skrūves Jürg.; ‡
2) in einem klappernden Wagen herfahren
Stenden.
Avots: EH I, 148
1): ratu sēdeklim atkleberējušās (nuo tricināšanas) skrūves Jürg.; ‡
2) in einem klappernden Wagen herfahren
Stenden.
Avots: EH I, 148
atkleberēt
atkleberêt, atkleģerêt,
1) intr., sich herschleppen (auf einem Klepper)
Spr.; mühsam mit einem schlechten Pferde od. Wagen herfahren: zirgi tam tīrie klebeŗi, kad viņs atkleberēs? Irmlau, Schrund. salūza rats, bet atkleberēja gan Peb.;
2) muhsam etw. verrichten:
ta ta bij kleberēšana, līdz atkleberēju atslē̦gu (aufschliessen). Refl. -tiês, sich loslösen: jaunie rati un visi dēļi jau atkleberējušies Irmlau.
Avots: ME I, 167
1) intr., sich herschleppen (auf einem Klepper)
Spr.; mühsam mit einem schlechten Pferde od. Wagen herfahren: zirgi tam tīrie klebeŗi, kad viņs atkleberēs? Irmlau, Schrund. salūza rats, bet atkleberēja gan Peb.;
2) muhsam etw. verrichten:
ta ta bij kleberēšana, līdz atkleberēju atslē̦gu (aufschliessen). Refl. -tiês, sich loslösen: jaunie rati un visi dēļi jau atkleberējušies Irmlau.
Avots: ME I, 167
iekleberēt
‡ ìekleberêt unbeholfen herein-, hineinspringen, -hüpfen (Saikava), -gehen (Adsel): ar klibu kāju ie. istabā Adsel.
Avots: EH I, 519
Avots: EH I, 519
kleberēt
kleberêt,
1): klappern
Aps. J.: izdilis nazis, kliņķis, ve̦ci rati lietājuot (braucuot) kleberā(jas) PV.;
2): ja, ejuot pa glumu le̦du, kājas slīd, tad saka, ka kleberē ("?") NB. Refl. -tiês: auch Lems.
Avots: EH I, 613
1): klappern
Aps. J.: izdilis nazis, kliņķis, ve̦ci rati lietājuot (braucuot) kleberā(jas) PV.;
2): ja, ejuot pa glumu le̦du, kājas slīd, tad saka, ka kleberē ("?") NB. Refl. -tiês: auch Lems.
Avots: EH I, 613
kleberēt
kleberêt. - ẽju,
1) mit Gepolter auf schlechtem Wege od. mit einem schlechten Pferde fahren
Hasenp., Irmelau, Tirs., Druw.;
2) taumeln
Etn. II, 50;
3) tr., hin und her bewegend etwas auseinanderbringen:
bij kleberēšana, līdz atkleberēja durvis, atslē̦gu Hasenp. Refl. - tiês, mit Geklapper wackeln: izdilis nazis (kleberis) kleberējas Lasd.
Avots: ME II, 220
1) mit Gepolter auf schlechtem Wege od. mit einem schlechten Pferde fahren
Hasenp., Irmelau, Tirs., Druw.;
2) taumeln
Etn. II, 50;
3) tr., hin und her bewegend etwas auseinanderbringen:
bij kleberēšana, līdz atkleberēja durvis, atslē̦gu Hasenp. Refl. - tiês, mit Geklapper wackeln: izdilis nazis (kleberis) kleberējas Lasd.
Avots: ME II, 220