Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kleins' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kleins' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

kleins

kleĩns [Kand., klèins 2 Kl., klèins N. - Peb., kleîns 2 Nigr., Bauske],

1) schief, schief -, säbelbeinig
[kleĩns Stenden]: kleinas kājas, schiefe Beine Lind., Allendorf. tev nuosita kleinas kājas BW. 29156, 12. citam bija kleinas [einwärts gewandte Kl., auswärts gebogene N. - Peb., krumme Bauske, x - förmige Nigr.] kājas [BW. 965; 13088; 21250], citam kumpa muguriņa RKr. XVI, 239;

[2) schwach
Spiess n. U.;

3) enge (?)
L. - In der Bed. 2 vielleicht zu li. klíenas "тонкiй", le. kliens 2 u. 3 und (nach Zupitza Germ. Gutt. 118) zu ae. hlœ "mager"; in der Bed. 1 dagegen zunächst wohl zu li. kleinióti "ходить шатаясь" kleĩvas "schiefbeinig" (kleivkājis), kleĩpti "schief treten", kleišiúoti "fortgesetzt mit einwärts gebogenen Füssen nach Möglichkeit eilig laufen", klìšas "schiefbeinig" (nach Būga РФВ LXVI, 222; vgl. auch li. kluins.]

Avots: ME II, 220

Šķirkļa skaidrojumā (21)

ab

ab, oder Kleinschmidt 8, RKr. XIV, 41; aba, infl.: Lementars aba ābece; [auch abu: sīkus luopus abu jebkuŗu luopu Glück, II Mos. 22,10. Gleich li., z. B. bei Širvyd, aba aus slav. abo "oder"].

Avots: ME I, 5

apdzira

apdzira, der Vorsatz, die Absicht: ka mēs nuo labu un svētīgu apdziru nenuovēršamies Kleinschmidt 51: dzirties.

Avots: ME I, 84

atpīlis

atpîlis 2 Rujen; in Alt-Ottenhof ohne t gespr.], atpīlis Bers., Erlaa, atpilis Mar., Tirs., Lub., atpīlē̦ns (n. U. auch atpīslis, -sla), der Herbstling, Spätling, spät geborenes Junge, besonders von Lämmern, die im Herbste Schafe gebären, welche schon in demselben Jahre ein Lamm geboren haben Grünh.; Nachgeburt L.: tad kļuva tie atpīļi Lābanam un tie agrajie Jē̦kabam I Mos. 30, 42. atpilītis (Adsel), das kleinste Lamm; atpīles, Schafe (oder Ziegen), die spät im Herbste Lämmer bekommen Sessw. Seltener auch von anderen Spätlingen, z. B. im Herbst ausgebrütetes Hühchen Grünh.; scherzweise von einem Kinde ältlicher Eltern: tas jau mūsu atpilītis J. Kaln. šī rakstu virkne parādījusies kā atpīlītis B. Vēstn. [Die Nebenform atpīslis könnte eine volksety mologische Umbildung von atpīlis sein - etwa im Anschluss an pīst "sich ausschlauben". In diesem Fall gehört wohl auch dieses atpīlis, wofür auch die Nebenform atpilis mit kurzem i spricht, zu li. pìlti, das auch "schütten" bedeutet. Hinsichtlich der Bedeutung vgl. d. Wurf (z. B. "eine Sau mit ihrem Wurf" ) und russ. отбросышъ "zu frühzeitig geborene Leibesfrucht".]

Avots: ME I, 181, 182

izalkt

izalˆkt [li. išálkti] Manz., Kleinschm., wofür jetzt izsalkt, hungern, schmachten: izalkušai dvēselei ir viss rūgtums salds Spr. Sal. 27, 7.

Avots: ME I, 712

kleists

kleîsts [Kr., PS., Trik., Lis., C., Wolm., klèists N. - Peb.],

1) der Herumtreiber, Strolch, Windbeutel:
kas nu tādu kleistu ņems par strādnieku C., PS., Smilt., Bers., Lub., Tirs., Wolm. ir ar mums liela vajadzība pēc tādiem pasaules kleistiem Baltp. kleistuos aiziet, verkommen, herunterkommen Mesoten;

[2) ein langer, schiefbeiniger, verkommener Mensch
U. - In der Bed. 1 zu kliest, klîst; in der Bed. 2 zunächst wohl zu li. kléiščioti "похрамывать" und le. kleins].

Avots: ME II, 221

kleivs

[kleìvs 2 (li. kleĩvas "schiefbeinig") "krumm": kleivas kājas Wessen, Liewenhof. Zu kleins.]

Avots: ME II, 221

kliens

kliêns 2

1) dünn ausgebreitet:
izkliedi labi klieni siena lē̦ve̦nu Naud.;

2) dünn, winzig von Wuchs:
viņš jau vēl kliens Wain. [tas jau vēl kliêns 2 ("sīks, neattīstīts, nespēcīgs"), nespēs tuo izdarīt Nigr.] šis zirgs tāds kliens, nav ve̦zma vilcējs Naud. puišelis kliens Sassm.;

3) hager, abgemagert:
kliena, ve̦ca seja A. VIII, 1, 113; [kliẽns " bleich" Edw.];

4) = kleins">kleins 1: viņam kliênas 2 kājiņas [Nigr.], MWM. VI, 776. [In der Bed. 1 wohl zu kliest, klī(s)t (es kann hier auch ein d vor n geschwunden sein); in der Bed. 2 und 3 (nebst li. klíenas "тонкiй") wohl zu kleins 2 (s. dies), und in der Bed. 4 zu kleins 1.]

Avots: ME II, 232

kluins

kluîns, 2

1) gebrechlich, schwach:
mēs abi ve̦ci, kluini, saimniekuot paši vairs nevaram Gr. - Sessau, Kand.;

2) schief, krumm, säbelbeinig:
kluinas kājas Kand., Lems.; kluini zābaki, schief abgetretene Stiefel LD. Vgl. kleins.

Avots: ME II, 234

krīklītis

‡ krĩklītis Salisb. "die kleinste Wildentenart". Zu krĩklis (unter krĩklẽ̦ns).

Avots: EH I, 657

lāgadība

lāgadĩba,

1) Rechenschaft
Ench. 22, Manz., Elv., St.: ka es varu... pastāvēt un pilnīgu lāgadību duot Kleinschmidt. par tuo tiem būs lāgadību duot suoda dienā Matth. 12, 36;

2) der Rechtsspruch
L.;

3) Vergeltung, Beschenkung
Bergm.: [gan viņš par tuo dabūs lãgadību, ihm wird schon dafür (Ubel) vergolten werden Wilzen;

4) Tüctigkeit
U.: viņam nav ne˙kādas lāgadības Peb. n. U.;

5) dievam duot lāgadību Bergm. n. U., Gott die Ehre geben;]

6) ein Malheur, Unglück:
būs uz ceļa kāda làgadība 2 nuotikuse Mar. n. RKr. XV, 122. Alswig;

[7) "Ordnung":
tanīs mājās nav ne˙kādas lāgadības Nötk.].

Avots: ME II, 437

laicināt

laicinât, verlängern: dzīvību Kleinschmidit; [laĩcinât Wolgunt, zögern: ķeries tik pie darba! kuo tu laicini? vorzörgen: l. darbu Infl.] Refl. làicinâtiês 2, zögern, trödeln: kuo tu tik ilgi laicinies? Mar. n. RKr. XV, 122. [Zu laicît.]

Avots: ME II, 401

leins

I lèins PS., [Trik., leĩns Ruj., N. - Peb., lèins 2 Lis., Mar.], schiefbeinig, auswärts gedreht [Schrunden, O. - Bartau, Doblen, Bauske, Laud., Sessw., Fest., N. - Schwanb., Bers., Lis.]: uz āru ar pirkstiem izgrieztas kājas sauc par leinām [leiņām (?) nach U. unter kleins] kājām Etn. IV, 3, [Brucken]. tas jau mūsu jaunais svainis leinajām kājiņām BW. 30580 var. (aus Tirsen). viņam kājās tik leinas, ka cūka var cauri skriet N. - Peb.] viņš kājas lika tâ drusku leini Saul.; [leĩns "lahm" Sermus; leins "krumm, schwach (von Beinem)" Nötk. In livischem Munde aus kleins (s. dies) entstanden? Oder aber (dem li. leĩnas "biegsam, schwach" entsprechend, vgl. le. liels) in der Bed. durch kleins beeinflusst?].

Avots: ME II, 446

mazpilsēta

mazpìlisẽ̦ta, die Kleinstadt, die Provinzstadt.

Avots: ME II, 573

mazpilsētnieks

mazpìlsẽtniẽks, der Kleinstädter, der Einwohner einer Provinzstadt.

Avots: ME II, 573

paķāblītis

[paķāblītis "das jüngste und kleinste Küchlein einer Henne" Wessen; wohl mit hypernormalem ķ für č, vgl. čābulis I und pačābuls.]

Avots: ME III, 53

sašķīst

sašķîst, intr., zerrinnen, auseinandergehen od. -fliessen, sich auflösen U.; zusammenstürzen, in die kleinsten Bestandteile zerfallen; (fig.) scheitern: kastīte sašķīst gabaluos LP. I, 94. uoliņa sašķīduse lupatās III, 86. puods sašķīst VI, 255. Ansis sit, sit, bet dižāmars sašķīst IV, 8. muca sašķīst gabalu gabaluos IV, 42. ē̦ka sašķīst drupu drupās VII, 523. visas cerības sašķīda vienā acumirklī Kaudz. M. 280. katra vēlēšanās sašķīda pie tās klints A. XX, 34.

Avots: ME III, 756

skrupata

skrupata, ein Krümchen, ein Wenig: nuo sarmas un kuoku aple̦duojumiem bij palikušas pāri nuožē̦luojamas skrupatas R. Ērglis Pelēko baronu vectēvi 45. Etwa zu lat. scrūpulum "kleinster Teil eines Gewichtes" (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 587)? Vgl. auch krups.

Avots: ME III, 899

stagaris

stagaris,

1) stagaris Holmhof n. Etn. II, 113; RKr. IX, 93; Natur. XXXVII, 7; Konv.2 2320, Wenden, Bolderaa, Dr., stagārs Dond., Wid., Bershof, stagars Salis, stagare N.-Platon, gemeiner Stichling (gasterosteus aculeatus
L.); jūras stagaris, der Seestichling (gasterosteus spinachia L.) Natur. XXXVII, 9; mazais stagaris, kleinster Stichling (gasterosteus pungitius L.) Natur. XXXVII, 7; RKr. IX, 93: stagaŗi ir rudenī tik tre̦kni, ka nuo tiem vāra elļu Bolderaa. pīlē̦nus baŗuo ar stagariem Etn. II, 82;

2) stagare "?" : (guovs aste) stāv divas pē̦das stāvu, kâ stagare Vīt. 60;

3) stagars Karls., Schimpfwort. Zu li. stegė oder stegis "Stichling",
schwed. stagg "steifes und stechendes Gras; (mundartlich) Achel, Stichling" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 622.

Avots: ME III, 1037, 1038

zemdega

ze̦mde̦ga Kreuzb., Warkl., ze̦mde̦gas Gilsen, Golg., Gr.-Buschh., Heidenfeld, Laud., Lubn., Memelshof, Saikava, Sessw., Warkh., zemde̦gas U., Morastbrand; zemde̦gas U., Erdbrand; zemde̦gas L., St., U., Borchow, Lubn., Meiran, ausgebranntes Land; zemde̦ga Üxküll, ze̦mde̦gas Lis., Oknist, ausgebrannter Morast; zemde̦gas Spr., Torfasche; zemde̦ga Blieden, Weinsch., ze̦mde̦gas Blieden, Lesten, der Torf: nesuodi mūs ar ugunsgrē̦ku, zemde̦gu! Kleinschmidt 22. debesis kūpēja kâ nenuodzēšama zemde̦ga Domas I, 77. kad kāda zemde̦ga ietaisuoties, tad nee̦suot vis pa juokam Jauns. Baltā grām. I, 235. zemde̦gu trūduos izlīda virši MWM. IX, 601. pa dziļuo, muklaiņuo zemde̦gu Siliņš 58. zemde̦gu rakt, griêzt Blieden.

Avots: ME IV, 708