aizklubašotàizklubašuôt, intr., abwatscheln, schweren Schrittes weggehen. Kursiten [zu kluburs].Avots: ME I, 32
kluba‡ kluba, ein privater Tartzabend (Hausball): Kūļuos būšuot k. Blaum. J. r. 1898, S. 4.; n. pl. klubas Nerft "Gesellschaften (z. B. im Krug)". Wohl umgebildet aus d. Klub.Avots: EH I, 621
klubaks‡ klubaks, etwas Unförmliches (z. B. ein rundlicher Stein) BielU.: k. mīklas nuoveļas zemē Brigadere Dievs, daba, darbs 179. Vgl. klubãks.Avots: EH I, 621
klubežotklubežuôt, klubežât, - ãju, intr., taumeln, schwerfällig gehen. [Vgl. auch aizklubas(uôt; zur Wurzel von kluburs.]Avots: ME II, 232, 233