klusīgs
klusîgs: schweigsam Sirach 25, 19 ; klusīga meita Frauenb. klusīgi dzīvāt Orellen, k. bē̦rns Frauenb., ein still liegendes (schlafendes) und wenig weinendes Kind.
Avots: EH I, 624
Avots: EH I, 624
'klusīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: