Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

apklust

apklust, -ustu oder -usu, -usu, intr., inch., still, ruhig werden, verstummen, aufhören, stocken (von jedem Laute, Geräusche, vom geräuschvollen Leben): Frēda dzirdēja viņa suoļus apklustam A. XII, 813. apklust pulksteniņš pie ilkss Līg. nemieri sākuši apklust B. Vēstn. mežs apklusis LP. VII, 127. vējš apklus JR. IV, 112. meitas kunkstēšana apklusa LP. VII, 375. Sprw.: visi apklusa, laikam dievs istabā ienācis. rūpniecība apklususi, die Industrie stockt.

Avots: ME I, 95

izklustnīcas

izkùlstnîcas 2 , Abfälle beim Flachsschwingen, kas nuokrīt linus kulstuot Bers.

Avots: ME I, 756

klust

klust, klustu, klusu (li. klùsti "начать слушаться"), intr., still werden, schweigen: lai tâ klust ļaužu mēles BW. 8335. ar laiku visas sirdis klust Rainis. klust ratiņš, kāja beidz tuo mīt Anton.

Avots: ME II, 237

klustūga

‡ klustūga, Adv., im Stillen, unbemerkt Wessen.

Avots: EH I, 624

noklust

nùoklust, intr., zum Schweigen gebracht werden, zum Schweigen kommen: lielāka daļa prāvnieku nuoklusa Purap. rauduves aiz purviem klaigā, aizlaiz- damās, nuoklusdamas Rainis. [ka(d) tie bij nuoklusuši Apostelgesch. 15, 13.]

Avots: ME II, 799

paklust

[paklust, für eine Weile verstummen: valuodas paklusa, bet neapklusa Lis.]

Avots: ME III, 46

pieklust

pìeklust, zeitweilig still werden: vējš vakarā pieklusis, runas pieklusušas.

Avots: ME III, 258

Šķirkļa skaidrojumā (7)

apklusēt

‡ apklusêt,

1) verschweigen:
a. kādu (tiesas) lietu Bauske;

2) = klust">apklust: valuodas apklusēja Nitau, Siuxt.

Avots: EH I, 92

apšņākt

‡ apšņâkt, durch Zischen unterbrechen oder zum Stillschweigen nötigen: kad pārdruošnieki bija apšņākti..., tie bija spiesti apklust Latvis № 3443, S. 5.

Avots: EH I, 120

dimda

dìmda 2 [Warkh., Bers., dim̂de 2 Wandsen], das Dröhnen, Getöse: tie lielu dimdu dzirdējuši Manz. un savu suoļu dimdā klausuos es Akurater. tur apklust dimdas un skaņas Latv. pē̦rkuoņa dimda Druva I, 180. dimdu kalns Etn. IV, 13.

Avots: ME I, 468

kliegoņa

klieguoņa, das Geschrei: laiku laikiem apklust klieguoņa Duomas II, 869.

Avots: ME II, 232

nokulstas

nuokul˜stas [Stelp., Fest.], nuokulstenes, die Schwingelhede, Flachsschäben, der Flachsabfall (beim Flachsschwingen): nuo nuokulstām mē̦dz zirgu pinekļus vīt Naud. nuoklustenes - pakulas Lös. n. Etn. IV, 161. nuokre̦klu devu BW. 4666.

Avots: ME II, 803

šņakāt

šņakât,

2): es dzirdēju Jūŗas-māti pret ziemeli šņakājuot Tdz. 55106. ‡ ubst. šņakāšana, lautes, eifriges Essen:
kad e̦dāju ... š. sāka apklust Skalbe Raksti IV (1938), 16.

Avots: EH II, 651