Paplašinātā meklēšana

dir̃sknãbis, ein Schimpfwort Kand. (etwa: Arschlecker).

Avots: ME I, 470

gaŗknãbis, der Langschnäbelige Konv. ² 1384. gaŗknābja gaura od. gaŗknãbe, langschnäbliger Sägetaucher Natur. XXXVII, 246; Konv. ² 2319.

Avots: ME I, 606

knãbis: Demin. knābiņš BW. 2686, 14 (aus Satingen),

1): vistas k. BW. 2141, 2; ‡

3) vist[as] k.; ein kleines Geschwür am Augenlid (ein Gerstenkorn?), das nach dem Volksglauben dann entsteht, wenn ein Huhn vom Waschwasser der betreffenden Person getrunken hat
Salis; ‡

4) uztaisīsim vēl vienu knãbi, lasset uns noch eine Flasche Branntwein trinken
Frauenb.

Avots: EH I, 629

knãbis,

1) der Schnabel;

2) knâbis ² ein Haken, mit dem man die Bolzen aus dem Feuer zieht und in das Plätteisen legt
Dond. Zu knābt.

Avots: ME II, 244

krustknãbis,* krustknãpis*, der Kreuzschnabel (loxia curvirostra) Natur. XXXVII, 79. mazais kr., weissbindiger Kreuzschnabel (loxia bifasciata) Natur. XXXVII, 70.

Avots: ME II, 289

liẽlknãbis, wer einen grossen Schnabel hat.

Avots: ME II, 499

platknãbis, wer einen breiten Schnabel hat (z. B. Enten, Gänse u. drgl.); die Löffelente (rhynchaspis clypeata L.) Natur. XXXVII, 233.

Avots: ME III, 322

vìrsknãbis,* der obere Teil des Schnabels: virsknābis ir stipri attīstīts un zuobuots Konv. ² 3061.

Avots: ME IV, 613

‡ vistknābis das Gerstenkorn: v. ceļas acī.

Avots: EH II, 790

gre̦zna,

1) das Prachtkleid, Saatskleid
N. -Bartau ; d. Pl. gre̦znas, der Schmuck, die Zierde, Kleinodien, Kostbarkeiten : māsiņ, gre̦znu nenē̦sā, pie brālīša dzīvuodama! aties tev tā dieniņa, kad tev gre̦znu vajadzēs BW. 5672. [gre̦znā le̦puoties St., stolzieren, prangen] ;

2) der Hahnenkamm :
gaiļa gre̦zna, vistas knābis JK. V, 120 ;

3) der Pl. gre̦znas, die langen Schwanzfedern des Hahnes
Grünh. : stāvēja liels gailis spīduošām gre̦znām LA. [Nach Leskien Nom. 362 zu gre̦zns "schön"; doch gehört vielleicht gre̦zna od. gre̦zns "Hahnenkamm" zu aksl. groznъ "Traube".]

Avots: ME I, 650, 651

izknãbât, izkņãpât Lautb., izknãpât, freqn., izknàbt od. izknàpt, tr., auspicken: putnu izknābāta ir tava ticība A. XX, 951. izknābis trīs caurumus A. XX, 145. kāds plēsīgs putns vienmē̦r ataugušuos plaušus izkņāpājis Lautb. vārnas jumtu izknāpušas BW. 25813.

Avots: ME I, 754

knãpis C., PS., [Serbigal], U., = knābis, der Schnabel.

Avots: ME II, 244

[knēblis Wessen, = knābis; zum Vokalismus vgl. li. knė´bčioti "понемногу хватать".]

Avots: ME II, 245

mîkstâdaîns, mit einer weichen Haut bedeckt: mīkstādains knābis Konv. ² 290.

Avots: ME II, 642

pãrknâbt, [entzweipicken od.- hacken]: vista pārknābusi pavedienu. vanags viņam pārknābis pirkstu.

Avots: ME III, 161

pìeknàbt, pìeknàpt,

1) pickend, hackend verletzen:
viens gailis pieknābis (od. pieknāpis) uotru;

2) einen Hieb versetzen (mit der Peitsche):
p. zirgam ar pātagu.

Avots: ME III, 258

smèils ² Lis., Selsau, Saikava, Gr.Buschhof, (mit eĩ ) Bauske, = smaĩls: de̦guns smeils kâ knābis. de̦guns ar smeilu galu A. v. J. 1893, S. 231. saskrūvēt ūsas vēl smeilākas Vēr. I, 1159. strēle smeila Salacgrīvas zieds 45. smeiluo jumtu rindas Vēr. I, 1027. smeilā leņķī Konv. ² 560.

Avots: ME III, 956

snãbis: auch Dobl., Siuxt, ("länger" als ein knābis) Ziepelhof; die Nase (geringschätzig) Behnen.

Avots: EH II, 542

snãbis Arrasch, Sessau, Dond., U., snâbis ² Budberg, = knābis: putniņš ar savu snābīti Pas. III, 326; aus knãbis+snaps?

Avots: ME III, 974

snāpis U., = knābis, knãpis; "de̦guns" Freiziņ; snāpes muiža, die Nase im Rätsel Saikava. Mit ā (vgl. snaps) aus knãpis? Nebst snaps zu ahd. snabul "Schnabel" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 520).

Avots: ME III, 974

vista (li. vištà "Huhn"),

1) das Huhn, die Henne:
Sprw. akla vista arī graudu atruon Br. sak. v. 1462. iet kâ vista bez galvas JK. II, G77. dauzās kâ akla vista RKr. Vl, 1014. ne tik daudz kauna kâ vistas kājai gaļas Br. sak. v. 505. vista kladzina (nach dem Eierlegen), klukst (vor dem Legen), dēderē, ķē̦rc (wenn Gefahr naht) Etn. Il, 51, ce̦kulaina balta vista BW. 18279. klukstuošu vistu 19193. perīgu vistu 19193, 3. (fig.) tava vista grib perēt, deine Tochter will freien U. - ce̦ru vistiņa, ein Vogel Konv. ² 2319; kalnu od. sniegu vista, tetraogallus hymalaiensis Konv. ¹ 797; stiebru (Wid., Konv..= 2054) od. ūdens (Konv. ² 2054) vista, das Blässhuhn, Rohrhuhn, Wasserhuhn;

2) in genitivischen Verbindungen: vistu kāja Nurmhusen, der Orionsgürtel:
vistu kāja sastāv nuo trim taisnā līnijā guluošām zvaigznēm Nurmhusen n. Rkr. XVII, 64; vistu knābis Frauenb., ein kleines Geschwür am od. im Auge (Gerstenkorn?): man acī iemeties vistu knābis Frauenb.; vislas pē̦das Trik., Runzeln: tam jau vistas pē̦das pierē Trik.; vistu puķe Trik. n. Rkr. III, 69, anemone nemorosa L.; vistu vārds Rkr. XVII, 64, der Orionsgürtel (vgl. d. Henne 7 im Grimmschen Wrtb.);

3) dūmu vista, dūņu v., Schimpfwort: dē̦lu māte, dūmu (dūņu 24757) vista BW. 24756;

4) vakara vista, ein Ehrenamt während der Hochzeit:
izmeklē divus līdzgājējus nuo brūtes puses, vienu vīrieti un vienu sievieti, tuos sauc "vakaraiņus" jeb "vakara vistas" BW. III, 1, S. 21;

5) vistiņas, blinde Kuh (ein Spiel):
vistiņās iet Etn. III 188, vistiņas ķert L., U., Etn. Il, 70, blinde Kuh spielen: jums acis aizsējis kâ vistiņās Hamlet 70. bē̦rni... gājuši vistiņās jeb slēpiņuos Janš. Līgava I, 246; vistiņu ruotaļa, ein Weihnachtsspiel Frauenb. Etwa als "Hausgetlügel" oder "ins Haus Gekommenes" zu ai. viš̍- "Haus", viš̍ati "tritt ein" u. a. (unter le. viesis)?? Vgl. auch Būga KSn. 1, 301.

Avots: ME IV, 626