Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'knaibīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'knaibīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizknaibīt

‡ àizknaîbît,

1) a. kukuli Golg., kneifend an mehreren Stellen von einem Brotlaib Stücke herausbrechen;

2) a. caur(ul)ei galu C., wiederholt kneifend einer Röhre das Ende zudrücken.

Avots: EH I, 32

apknaibīt

‡ apknaîbît, wiederholt ringsum (ein wenig) kneifen Spr., abkneifen (perfektiv): a. maizes klaipu. uogas apknaibītas Pas. VIII, 177. pavasaruos rāceņiem jāapknaiba asni Siuxt. miesnieks apknaiba luopus.

Avots: EH I, 92

atknaibīt

‡ atknaîbît, hier und da abklauben, -kneifen: a. kukulim garuozu.

Avots: EH I, 149

ieknaibīt

ìeknaibît,

1) wiederholt einkneifen:
kas ābuolu ieknaibīja? Nigr.;

2) durch Kneifen einschrecken
Nigr.: kam tu bē̦rnu tâ esi ieknaibījuse?

Avots: ME II, 28

izknaibīt

‡ izknaîbît,

1) wiederholt kneifend ausglätten, ebnen; herauskneifen:
ar pirkstiem izknaiba tuos piciņus Linden in Kurl.;

2) (eine Reihe von Stellen) kneifen
Bers.: puisis meitai visus sānus izknaibījis. Refl. -tiês Bers: "izpluosīties".

Avots: EH I, 457

knaibīt

knaîbît [li. knaibýti "wiederholt kneifen; ковырять"], wiederholt kneifen, zukneifen: viņa lūpiņas knaibīdama aplūkuoja savu kuošuo vainadziņu U. b. 104, 10. muižas kungs raudzīs kaķi knaibīt, lai re̦dz, vai spļaus arī naudu LP. IV, 22. saimnieki nagus vien knaibīs pret mani Alm. Refl. - tiês, wiederholt kneifen, sich kneifen: es nuo viņa nevaru glābties - viņš knaibās Nigr. bē̦rni snauda vai knaibījās Apsk. v. J. 1950, S. 170. citi visi tik knaibījās lūpām Dünsb. - Nach U. auch gleichbed. mit kņuobīties. - Zu kniebt.

Avots: ME II, 241, 242

noknaibīt

nùoknaîbît, tr., wiederholt abknibbern, abkneifen: brāļi tīri vai nagus nuoknaibīja LP. V, 295.

Avots: ME II, 799

paknaibīt

paknaîbît, tr., freqn., wiederholt (etwas) kneifen: viņš tai vaigus paknaibīja MWM. VIII, 487.

Avots: ME III, 46

saknaibīt

saknaîbît, tr., freqn., (wiederholt) zusammen-, zukneifen, kneifend zerbröckeln Spr.: saimniece ar pirkstiem saknaiba maizes gabalu cāļiem Ahs.

Avots: ME II, 651

uzknaibīt

uzknaîbît, wiederholt kneifend zum Vorschein bringen: uzknaibīt uotram asinis.

Avots: ME IV, 343

Šķirkļa skaidrojumā (3)

knaipīt

knaipît, = knaibīt: gaŗām gāja juoda māte, savus nagus knaipīdama BW. 29835, 1. [Refl. - tiês, die Ohren zurück beugen (von einem beissen wollenden Pferd) Rozentov.] Zu knīpêt.

Avots: ME II, 242

pirkstainis

pìrkstaînis U., Spr., Pixtern, (mit ir̃ ) Līn., der Fingerhandschuh: kal man dze̦lzu pirkstainīšus, iai es varu knaibīties! BW. 21752. pirkstainīšus vien adīju 7291.

Avots: ME III, 223

zniebt

I zniebt, -bju, -bu,

1) stark drücken, würgen
(mit iê 2 ) Wandsen;

2) stibitzen
(mit iê 2 ) Bauske, Sessau;

3) töten
(mit iê 2 ) Gr. - Sessau (mit iê 2 );

5) heimlich fliehen
Odensee. Zu li. žnỹbti "mit dem Schnabel beissen", žnaibyti (bei Miežinis; s. auch Daukša Post. 16, 32) "knaibīt" und an. kneif "Art Kneifzange" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 581), wenn dies nicht zu li. gnýbti "kneifen" gehört.

Avots: ME IV, 748