I knaũķis [Salis, Ruj., AP., C., knaûķis Kl., Serbigal, knaûķis2 Dunika], Demin. auch knaũķelis, knaũķelĩtis BW. 10940, ein Knirps, ein kleiner Bube:bij tāds knauķis, vēl pagastskuolā gāja A. XXI, 123. knauķeļiem par daudz jau sirds pie sava skuoluotāja sienas Apsk. v. J. 1903, S. 437. man bij tāds vīra knauķis nāburguos audzējams BW. 9397, 11. [Wohl identisch mit knauķis II. Nach Persson Beitr. 457 1 zu knauslis II, (mit k aus g) an. hnykil"Knoten" u. a.]