Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'knipe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'knipe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

knipe

knipe: knip[i] uz knipes parādīju BW. 18327 var.

Avots: EH I, 630



knipele

knipele Adiamünde, Selg., Zögenhof, ein Knüppel (hieraus entlehnt): knipele, kauliņi tiltiņu taisa BW. 2153.

Avots: EH I, 630


knipeles

knipeles, eine Art Spitzen (?); "nuokars, ruotājums" Wessen: blūze ... aplikta jaunām knipelēm Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 82. micīti sudrabiņa knipelēm BW. 24463, 1. tu, meitiņa, pasmējies zem baltām knipelēm; dažu dienu nuoraudāsi knipelītes valkājuot 24812. Aus balt.- d. Knüppel, s. Schwers. Unters. 54 f.

Avots: EH I, 631


knipelēt

I knipelêt, -ẽju, prügeln Seyershof; "ein wenig schlagen, beissen od. kneifen" Sonnaxt; beissen, stechen (von Insekten) Salis; "graizīt" Seyershof:, k. nagus nuô. Refl. -tiês "niekuoties; niekuojuoties kuo dauzīt" Orellen: knipelējās, knipelē jās, bet uz priekšu ne˙kur netiek; "plēsties" Seyershof: sveši zirgi knipelējas, grib spē̦kuoties.

Avots: EH I, 631


knipelēt

II knipelêt, kldppeln BielU. Aus nd. knũppeln "Spitzen wirken, was vermittelst kleiner Klöppei geschieht", s.Sehwers Unters.55.

Avots: EH I, 631


knipelis

[knipelis, ein kleiner Junge Dunika. Zu knipis 2.]

Avots: ME II, 247



knipet

knipet Stenden, gewisse Laute von sich geben (vom Auerhahn; balzen?).

Avots: EH I, 631


saknipelēt

saknipelêt Sonnaxt, eine Reihe von Schlägen verabfolgen: sviedu cūkām ar ķūzi pa kājām, - brangi saknipelēju.

Avots: EH XVI, 418

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

ieknipēties

ìeknipetiês Stenden, einige Laute von sich geben (vom Auerhahn): viens mednis jau ieknipejās; nu drīz sāks dziedāt.

Avots: EH I, 521

Šķirkļa skaidrojumā (3)

madarāt

madarât, -ãju, madaruôt, auch madarêt, -ẽju, intr.,

1) Krapp, Labkraut sammeln;
eita, meitas, madaruot! BW. 7126;

2) mit Krapp färben:
dzīparuot, madaruot (Var.: madarêt, madarāt RKr. VII, 33), negulēt tai mātei! BW. 1989. meitas paņē̦mušas līdza madaruotas uolas Janš.;

3) ausnähen, sticken
Ar., verzieren, schmücken: šuvu, šuvu, varažāju (Var.: madarēju, knipelēju) BW. 7194. šuodien mani tautas veda dzīparuotu, madaruatu (Var.: maranuotu) 18263. es vakar nuozapirku madaruotu (Var.: madarainu, made̦rē̦tu) kumeliņu; še nevaid meitiņām madaruota vainadziņa 29741. madaruošana - tik daudz kâ vilnaiņu, kre̦klu u. c. izrakstīšana sikiem, marguotiem, zvaigžņuotiem rakstiem, kādi ir madaru ziedi un lapas Konv. 2 2561.

Avots: ME II, 547


spicerēt

spicerêt "?": jau mums bija spice̦rē̦ta, ņu atveda knipe̦lē̦tu BW. 21746 var.

Avots: ME III, 994


sviķelēt

I sviķelêt, -ẽju. Zwickel stricken: sviķelēju, knipelēju... cimdus BW. 32012 var. tautas prasa... sviķe̦lē̦tu pirkstanieku;... es nemāku sviķelẽt 25222 var.

Avots: ME III, 1157