Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'knipe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'knipe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
knipe
knipele
‡ knipele Adiamünde, Selg., Zögenhof, ein Knüppel (hieraus entlehnt): knipele, kauliņi tiltiņu taisa BW. 2153.
Avots: EH I, 630
Avots: EH I, 630
knipeles
‡ knipeles, eine Art Spitzen (?); "nuokars, ruotājums" Wessen: blūze ... aplikta jaunām knipelēm Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 82. micīti sudrabiņa knipelēm BW. 24463, 1. tu, meitiņa, pasmējies zem baltām knipelēm; dažu dienu nuoraudāsi knipelītes valkājuot 24812. Aus balt.- d. Knüppel, s. Schwers. Unters. 54 f.
Avots: EH I, 631
Avots: EH I, 631
knipelēt
‡ I knipelêt, -ẽju, prügeln Seyershof; "ein wenig schlagen, beissen od. kneifen" Sonnaxt; beissen, stechen (von Insekten) Salis; "graizīt" Seyershof:, k. nagus nuô. Refl. -tiês "niekuoties; niekuojuoties kuo dauzīt" Orellen: knipelējās, knipelē jās, bet uz priekšu ne˙kur netiek; "plēsties" Seyershof: sveši zirgi knipelējas, grib spē̦kuoties.
Avots: EH I, 631
Avots: EH I, 631
knipelēt
‡ II knipelêt, kldppeln BielU. Aus nd. knũppeln "Spitzen wirken, was vermittelst kleiner Klöppei geschieht", s.Sehwers Unters.55.
Avots: EH I, 631
Avots: EH I, 631
knipelis
knipelīši
knipet
saknipelēt
‡ saknipelêt Sonnaxt, eine Reihe von Schlägen verabfolgen: sviedu cūkām ar ķūzi pa kājām, - brangi saknipelēju.
Avots: EH XVI, 418
Avots: EH XVI, 418
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
ieknipēties
‡ ìeknipetiês Stenden, einige Laute von sich geben (vom Auerhahn): viens mednis jau ieknipejās; nu drīz sāks dziedāt.
Avots: EH I, 521
Avots: EH I, 521
Šķirkļa skaidrojumā (3)
madarāt
madarât, -ãju, madaruôt, auch madarêt, -ẽju, intr.,
1) Krapp, Labkraut sammeln;
eita, meitas, madaruot! BW. 7126;
2) mit Krapp färben:
dzīparuot, madaruot (Var.: madarêt, madarāt RKr. VII, 33), negulēt tai mātei! BW. 1989. meitas paņē̦mušas līdza madaruotas uolas Janš.;
3) ausnähen, sticken
Ar., verzieren, schmücken: šuvu, šuvu, varažāju (Var.: madarēju, knipelēju) BW. 7194. šuodien mani tautas veda dzīparuotu, madaruatu (Var.: maranuotu) 18263. es vakar nuozapirku madaruotu (Var.: madarainu, made̦rē̦tu) kumeliņu; še nevaid meitiņām madaruota vainadziņa 29741. madaruošana - tik daudz kâ vilnaiņu, kre̦klu u. c. izrakstīšana sikiem, marguotiem, zvaigžņuotiem rakstiem, kādi ir madaru ziedi un lapas Konv. 2 2561.
Avots: ME II, 547
1) Krapp, Labkraut sammeln;
eita, meitas, madaruot! BW. 7126;
2) mit Krapp färben:
dzīparuot, madaruot (Var.: madarêt, madarāt RKr. VII, 33), negulēt tai mātei! BW. 1989. meitas paņē̦mušas līdza madaruotas uolas Janš.;
3) ausnähen, sticken
Ar., verzieren, schmücken: šuvu, šuvu, varažāju (Var.: madarēju, knipelēju) BW. 7194. šuodien mani tautas veda dzīparuotu, madaruatu (Var.: maranuotu) 18263. es vakar nuozapirku madaruotu (Var.: madarainu, made̦rē̦tu) kumeliņu; še nevaid meitiņām madaruota vainadziņa 29741. madaruošana - tik daudz kâ vilnaiņu, kre̦klu u. c. izrakstīšana sikiem, marguotiem, zvaigžņuotiem rakstiem, kādi ir madaru ziedi un lapas Konv. 2 2561.
Avots: ME II, 547
spicerēt
sviķelēt
I sviķelêt, -ẽju. Zwickel stricken: sviķelēju, knipelēju... cimdus BW. 32012 var. tautas prasa... sviķe̦lē̦tu pirkstanieku;... es nemāku sviķelẽt 25222 var.
Avots: ME III, 1157
Avots: ME III, 1157